Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) informē, ka Eiropas Tidzniecības un rūpniecības kameru asociācija Eurochambres ir publicējusi ikgadējās ekonomikas aptaujas rezultātus, kas nepārprotami signalizē, ka nepieciešamas reformas uzņēmumu izaugsmei gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Eurochambres ikgadējā ekonomikas aptauja, kurā piedalījās 41 090 uzņēmumi no 28 Eiropas valstīm, atklāj, ka uzņēmēji cenšas atgriezties uz izaugsmes ceļa pēc vairākiem izaicinājumu pilniem gadiem. Tas, vai šo potenciālu izdosies izmantot un  Eiropas ekonomika spēs atgriezties izaugsmes fāzē, būs atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) un nacionālo valdību apņēmības risināt darbaspēka problēmas, samazināt birokrātisko slogu un mazināt šķēršļus dalībai Eiropas vienotajā tirgū.

Eiropas uzņēmēju organizāciju aptaujas dati liecina par nelielu uzlabojumu lielākajā daļā galveno ekonomisko rādītāju – pieaug uzņēmēju pārliecība, kā arī nacionālo un eksporta pārdošanas apjomu prognozes 2026. gadam, lai gan tās joprojām atpaliek no pirms pandēmijas rādītājiem. Uzlabojumi galvenokārt saistāmi ar inflācijas mazināšanos, zemākām patēriņa cenām un salīdzinoši lielāku pieprasījumu nacionālā līmenī nekā pērn. Tomēr izaicinājumi – augstas darbaspēka izmaksas, sarežģīts un apgrūtinošs ES birokrātiskais slogs, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība – joprojām kavēs izaugsmi.

LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa komentē: “Uzņēmēju prognozes nākamajam gadam gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos ir pozitīvas, vienlaikus aizvien ir pamatotas bažas par vispārējo uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Šajā kategorijā Latvijas uzņēmēji prognozēs nākamajam gadam ir noskaņoti negatīvi.

Vienlaikus ir jāņem vērā Eiropas ekonomikas dzinēju, Francijas un Vācijas, vērtējumu, jo tieši šo valstu ekonomiskā situācija bieži vien ietekmē arī to, kāda situācija ir citās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši Francijas uzņēmumi prognozē sliktāku situāciju savā vietējā tirgū, savukārt Vācijas uzņēmumu prognozes par savu situāciju eksporta tirgos 2026. gadā ir negatīvas.

Attiecībā uz būtiskākajiem izaicinājumiem 2026. gadā, Latvijas uzņēmēji bez lieliem pārsteigumiem norādījuši gan darbaspēka izmaksas, gan augsto birokrātisko slogu. Šos pašus izaicinājumus kā būtiskākos nākamajam gadam norādījuši uzņēmumi visā Eiropā, kas norāda, ka politikas veidotājiem nacionālā līmenī un Eiropas līmenī ir jāstrādā kopā, lai Eiropas konkurētspējas veicināšana nepaliek tikai vārdos.”

Eurochambres norāda, ka Eiropas uzņēmumu potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešamas mērķtiecīgas politikas reformas vairākos virzienos. Pirmkārt, jānodrošina prognozējama uzņēmējdarbības vide un finansiāls atbalsts. Vienlaikus būtiski ir veicināt digitālo transformāciju un mazināt birokrātiju, īpaši atvieglojot noteikumus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektoram. Tas ļautu uzņēmumiem efektīvāk izmantot digitālo infrastruktūru, optimizēt resursus un ieguldīt izaugsmē. Lai Eiropas vienotais tirgus darbotos pilnvērtīgi, nepieciešams mazināt tā sadrumstalotību. Svarīga ir arī konkurētspējas un prasmju attīstība. Tāpēc jāpalielina ieguldījumi profesionālajā un pieaugušo izglītībā. Bet zaļās pārejas kontekstā būtiski nodrošināt, lai tīrās enerģijas risinājumi būtu pieejami un ekonomiski pamatoti. Eiropas konkurētspēju globālajā līmenī stiprinās atvērtāka un dinamiskāka tirdzniecības politika – veicinot MVU eksportspēju un noslēdzot jaunas, savstarpēji izdevīgas tirdzniecības vienošanās ar partneriem visā pasaulē.

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija Eurochambres pārstāv vairāk nekā 20 miljonus uzņēmumu, kas nodarbina vairāk nekā 120 miljonus cilvēku. Ikgadējā Eiropas tirdzniecības un rūpniecības kameru ekonomikas aptauja notika jau 33. reizi.