Kā padarīt Latviju turīgāku un konkurētspējīgāku? Šo jautājumu sev uzdod ne tikai politiķi un ekonomisti, bet arī ikviens, kurš vēlas labāku dzīvi – ar augstāku atalgojumu, drošību un attīstības iespējām. Taču ceļš uz pārticību nav iespējams bez investīcijām – kapitāla, zināšanu un pieredzes ienākšanas no ārpuses.

Nav nekāds noslēpums, ka mēs visi vēlamies dzīvot labāk. Un vairumam cilvēku iespēja labāk dzīvot saistās ar lielāka atalgojuma saņemšanu. Kā rāda pasaules prakse – augstāku atalgojumu parasti piedāvā privātajā sektorā. Taču Latvija šobrīd ir aizgājusi ačgārnu ceļu, nonākot situācijā, kur lielāko algu, stabilo ienākumu un sociālo garantiju avots ir publiskais sektors. Tas nav ilgtspējīgi. Privātajam sektoram jākļūst par dzinējspēku augstāku algu nodrošināšanai. Un tā mēs nonākam pie uzdevuma radīt, saražot un dārgi pārdot pasaules tirgos tādus labumus, lai šīs lielās algas varētu nodrošināt.

Diemžēl Latvijas tirgus ir pārāk mazs un tikai dažiem uzņēmumiem ir iespējas labi nopelnīt un attīstīties bez iesaistes citu valstu tirgos, lielākajai daļai biznesa ir svarīgi būt daļai no globālajām ķēdēm. Tam palīdz ārvalstu investīcijas. Mums pašiem bieži pietrūkst prasmju un zināšanu, lai radītu unikālus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Noteikti ir cilvēki, kas spētu to izdarīt, bet nepietiek zināšanu par to, kādi produkti, pakalpojumi, kādiem klientiem, kā tieši tas darāms un piegādājams pasaules tirgum. Tāpēc nepieciešams radīt apstākļus, lai tie, kuriem ir šīs iemaņas, prasmes un zināšanas, nāktu savu biznesu attīstīt mūsu valstī un reģionos, papildinot mūsu iespējas.

Visbiežāk šādiem uzņēmējiem citās valstīs nākas sastapties ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, augstām darbaspēka izmaksām, ko mēs varam izmantot savā labā – lai arī darbaspēka izmaksas Latvijā ir zemākas nekā, piemēram, kādā Skandināvijas valstī, ārvalstu uzņēmums tāpat var piedāvāt labu, konkurētspējīgu atalgojumu. Tāpēc ir nepieciešamība radīt investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus – nekustamā īpašuma pieejamība izmantošanai birojiem, ražotnēm, dzīvesvietām, labvēlīga nodokļu vide un normatīvais regulējums – lai šie prasmīgie un zināšanām bagātie uzņēmēji uz Latviju atbrauktu, pieņemtu darbā mūsu cilvēkus, kam maksātu lielākas algas nekā šobrīd vidēji Latvijā, ar atbilstošu kvalifikāciju, un darbiniekiem nodotu tālāk savas prasmes un iemaņas strādāt globālā tirgū, radot konkurētspējīgas preces, pakalpojumus vai piedzīvojumus. Laika gaitā, notiekot darbinieku maiņai, šie jau prasmīgākie darbinieki savas spējas pielieto citos uzņēmumos, palīdzot tiem attīstīties, vai veido savus uzņēmumus paši. Tāpat investora uzņēmums maksā nodokļus, izmanto dažādus vietējos pakalpojumus, iegādājas vietējos produktus un veido veselu ekosistēmu, kas palīdz augt vietējai uzņēmējdarbībai un ekonomikai.

Investīcijas, kas ierodās, nav kaut kāda abstrakta nauda, tie ir cilvēki ar prasmēm un zināšanām, kas atved know-how un labo praksi, rada papildu pieprasījumu un paceļ citu lokālo uzņēmumu konkurētspēju, palīdzot iekļūt globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Tā ir tāda sinerģētiska attīstība, kur viens uzņēmums gūst labumu no cita, kopā atīstoties. Un tie nav nekādi nereāli sapņi –  Lietuvā un Igaunijā, un citās ekonomikās iepriekš, kur investīciju politika ir bijusi mērķtiecīga un sekmīga, redzama straujāka izaugsme. Mēs esam iztērējuši pārāk daudz laika, nodarbojoties ar krievu naudas atmazgāšanu un Krievijas tirgus apkalpošanu ar primitīvām lietām.

Investīcijas no ārvalstīm ir svarīgas ne tikai Rīgai, kas ir valsts ekonomikas motors, bet arī reģioniem. Latvijā netrūkst labās prakses piemēru, ir pilsētas un reģioni, kuriem ir izdevies radīt apstākļus, lai uzņēmēji uz turieni nāktu un darītu. Tomēr ar to ir par maz, lai vairotu visas valsts iedzīvotāju labklājību. Starp citu, investīciju piesaiste ir arī lielisks depopulācijas problēmas risinājums – ir darba vietas, ir iespējas, reģions attīstās un cilvēki tur paliek, veido ģimenes. Ne velti ir pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits pieaug, uz kurieni cilvēki tiecas un, kur labi dzīvo.

Investīciju piesaiste nav tikai ekonomisks instruments – tas ir valsts attīstības stratēģijas pamatelements. Ar pareizu pieeju mēs varam ne tikai celt algu līmeni un konkurētspēju, bet arī nodrošināt reģionu izaugsmi un sabiedrības pārticību ilgtermiņā.