Lai arī dokumentos drošības politika izskatās sakārtota, realitātē uzņēmēji reģionos joprojām tiek atstāti malā. Svarīgi beidzot apzināties uzņēmēju nozīmi valsts un pašvaldību krīžu vadībā – no apmācībām un resursu piesaistes līdz lokālai atbalsta sniegšanai un investīciju drošības stiprināšanai. Pašvaldību formālā attieksme un informācijas trūkums ne tikai raisa trauksmi, bet arī kavē valsts drošības un ekonomiskās noturības attīstību.

Šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos drošības jautājumi ir ne tikai biznesam, bet visai sabiedrībai nozīmīga tēma. Pašvaldības ir pirmais posms krīzes situāciju novēršanā, iedzīvotāju sagatavošanā, informēšanā un sabiedrības noturības veicināšanā. Tomēr tās nespēj darboties vienatnē. Tāpēc svarīgi saprast, ka drošības nodrošināšanā ir kritiski nepietiekami novērtēta uzņēmēju un iedzīvotāju iesaiste. Lai arī kādi dokumenti būtu uzrakstīti, nozīmīgākais ir cilvēki, kuri katrs ar savu pienesumu ir svarīgi šo plānu realizēšanā. Ciemi, pilsētas un uzņēmumi ir kopienas, kas spēj pašorganizēties. Bet pie noteikuma, ja tie ir informēti un darbības ir saskaņotas. Tieši pašvaldības ir koordinācijas centri, kuriem būtu jāuzņemas vajadzību un iespēju apzināšana, un plānveida sagatavošana, tai skaitā uzņēmumu iesaiste un apmācība.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau ilgu laiku uzstāj uz lielāku uzņēmumu iesaisti gan pašvaldību atbalstam, gan valsts līmeņa krīzes apstākļiem. Diemžēl joprojām neesam saņēmuši indikācijas, ka varam būt noderīgi un tas ļoti mulsina. Arī LTRK Latgales padome ir vērsusies ar iniciatīvu kartēt reģiona uzņēmumus, kas varētu ņemt aktīvu dalību gan pretmobilitātes pasākumu īstenošanā, gan patvertņu sagatavošanā, gan arī krīzes apstākļos, ar savu transportu vai uzņēmuma pakalpojumiem, nodrošinot lokālu atbalstu. Uzņēmumi var tikt izmantoti kā starpnieki sabiedrības informēšanā, apmācību un iedzīvotāju sagatavošanā krīzes apstākļiem, šis komunikācijas kanāls joprojām netiek izmantots vispār. Arī, pieņemot stratēģiskos lēmumus, piemēram, par poligonu izveidi, ir jāiesaista vietējos uzņēmumus tādejādi arī ceļot uzņēmumu iespējas integrēties kopējā aizsardzības un krīžu vadības ķēdē. Tas dod uzņēmumiem iespēju izveidot jaunas darba vietas, iesaistot vairāk vietējos iedzīvotājus.

Šobrīd uzņēmumu iesaistīšana notiek ļoti kūtri un sniegtā informācija ir nepiedodami formāla. Tas rosina domāt, ka patiesībā pašvaldības nav pievērsušas aizsardzības un krīžu vadībai pienācīgu uzmanību. Formāla papīru aizpilde šajā situācijā nav uzskatāma par darbību. Faktu un informācijas trūkums raisa uzņēmējos un iedzīvotājos trauksmi par pašvaldību attieksmi un spēju adekvāti reaģēt pēkšņu izaicinājumu gadījumā. Attiecīgi – nav ticības par to, ka mēs būtu gatavi aizsargāt cilvēkus un materiālās vērtības. Secīgi, arī investīciju drošība pašlaik ir apšaubāma un tas steidzami jāmaina. Steidzami, jo daudz laika ir jau izšķērdēts, bezatbildīgi novilcinot saimnieka cienīgu rīcību.

Latgale jau ilgstoši ir bijusi neizdevīgākā situācijā attāluma no galvaspilsētas dēļ, bet tagad tā ir arī vēl sliktākā situācijā tuvās robežas dēļ. Tomēr atrašanās pie robežas var būt arī kā labvēlīgs faktors, attīstot uzņēmumu ekosistēmu, kas ir vajadzīga drošības struktūru uzturēšanai. Pagaidām šī iespēja netiek realizēta, jo uzņēmēji nesaņem veicinošus apstākļus, lai šādu ekosistēmu veidotu. Biznesam galvenā vajadzība ir pasūtījumi. Tiklīdz tie būs, uzņēmēji vienmēr atradīs iespējas un risinājumus.

Ārvalstu investoriem šajos ģeopolitiskajos apstākļos svarīga ir investīciju aizsardzības valsts garantija. Tas jau ir valstiska līmeņa stratēģisks lēmums, ko gaidām. Reģionu labklājība cieši saistīta ar drošības stiprināšanu, jo iedzīvotājiem ir vajadzīga stabila vide, stabils un labi apmaksāts darbs. Tad veidojas lojalitāte un arī uzticība valstij. Savukārt bezdarbs un nabadzība ir šīs lojalitātes grāvēji un drošības drauds, kas ir steidzami jānovērš.

Latvija nevar atļauties pieļaut drošības ilūziju uz papīra, kamēr reālajā dzīvē trūkst koordinācijas, rīcības un uzticēšanās. Reģionu attīstība un drošība ir cieši saistītas vērtības. Iesaistot uzņēmējus, stiprinot vietējo ekonomiku un veidojot uzticēšanās pilnas attiecības starp pašvaldībām, valsti un sabiedrību, mēs ne tikai vairojam aizsardzības spējas, bet arī veidojam stipru, noturīgu valsti.

Autore: Inga Zemdega – Grāpe, LTRK viceprezidente, padomes locekle, SIA “Nemo” valdes priekšsēdētāja