Tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) vēsturiski ir bijušas raksturīgas gan ar sadarbību, gan ar domstarpībām. Tā kā abas ekonomikas navigē caur globalizācijas sarežģījumiem, tirdzniecības politikas būtiski ietekmē mazākās valstis, tostarp Latviju. Šajā rakstā tiek analizēta pašreizējā ES/ASV tirdzniecības situācija, tās ietekme uz Latvijas uzņēmumiem un plašāks ekonomiskais konteksts.

ES/ASV tirdzniecības attiecības: īss pārskats

ES un ASV ir divas no lielākajām ekonomikām pasaulē, kas veido būtisku daļu no globālās tirdzniecības. 2024. gadā ASV bija lielākais partneris ES preču eksportam (20,6%) un otrs lielākais partneris ES preču importam (13,7%). Transatlantiskās tirdzniecības attiecības ir kritiskas, un tās ietekmē miljoniem darbavietu, kas saistītas ar tirdzniecību un investīcijām šajos reģionos. Tomēr pēdējos gados ir radušies izaicinājumi, tostarp muitas tarifu konflikti, atšķirīgi regulējumi un ģeopolitiskā spriedze.

ES eksportē uz ASV vairāk nekā ASV eksportē uz ES, kas rada pozitīvu ES tirdzniecības bilanci. 2024. gadā šis pārpalikums bija aptuveni 18 miljardi eiro. Tomēr ASV noteiktie 25% muitas tarifi tēraudam un alumīnijam no ES ir palielinājuši Eiropas eksportētāju izmaksas, ietekmējot 5% no ES eksporta uz ASV un radot papildu 6 miljardu eiro izmaksas ASV importētājiem.

ES atbildes pasākumi

Eiropas Komisija ir reaģējusi ar virkni pretpasākumu. No 1. aprīļa ES atjaunos atbildes tarifus ASV precēm, piemēram, motocikliem, burbonam un laivām, kas iepriekš bija apturēti. Turklāt Brisele paziņoja par jaunu pasākumu paketi.

Jaunie ES tarifi ietekmēs aptuveni 18 miljardu eiro vērtas ASV preces, un tuvāko divu nedēļu laikā notiks konsultācijas, lai noteiktu, kuras preces aplikt ar tarifiem, minimizējot negatīvo ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem. Plānots, ka šie tarifi stāsies spēkā līdz aprīļa vidum.

Komisija uzsvēra, ka mērķis ir nodrošināt ES pasākumu kopējās vērtības atbilstību ASV tarifu ietekmei uz ES eksportu. Tomēr Komisija norādīja, ka tā ir gatava sadarboties ar ASV administrāciju, lai atrastu sarunās panāktu risinājumu.

Šie tarifi var būt tikai sākums dziļākai tirdzniecības konfliktu eskalācijai starp abām pusēm, jo tiek gaidīts, ka 2. aprīlī ASV varētu nākt klajā ar plašākiem tarifu priekšlikumiem.

Ietekme uz Latvijas uzņēmumiem

Eksports ir nozīmīgs Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes faktors. 2024. gadā Latvijas tirdzniecības bilance ar ASV saglabājās pozitīva – eksports uz ASV bija aptuveni 500 miljoni eiro, bet imports no ASV – ap 240 miljoniem eiro. Lai gan ASV veido tikai aptuveni 3% no kopējā Latvijas eksporta, tā veido aptuveni 9% no eksporta ārpus ES. Šie dati norāda uz potenciālu papildu izaugsmei un diversifikācijai tirdzniecības attiecībās ar ASV.

Integrācija globālajās piegādes ķēdēs

Latvijas uzņēmumi bieži vien darbojas kā būtiski dalībnieki starptautiskajās piegādes ķēdēs. Eksportējot preces uz Ziemeļvalstīm un Vāciju, tie kļūst par gala produktu sastāvdaļu, kas tiek piegādāti ārējiem tirgiem, tostarp ASV. Tādēļ ASV noteiktie tarifi uz ES precēm var radīt plašāku negatīvu ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, nekā sākotnēji varētu šķist. Piegādes ķēžu traucējumi var palielināt ražošanas izmaksas un samazināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Nozaru specifiskais eksports

Latvijas uzņēmumi tieši eksportē uz ASV mašīnbūves iekārtas, mehāniskās ierīces, elektroniku, optiskos instrumentus un koksnes izstrādājumus. Turklāt vairāki Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši meitasuzņēmumus ASV, lai apgādātu kaimiņvalstu un Dienvidamerikas tirgus. Jaunie tarifi var palielināt izmaksas, it īpaši tām nozarēm, kuras ir cieši integrētas ES-ASV tirdzniecības attiecībās.

Investīciju klimats

Tirdzniecības situācija var ietekmēt investīciju vidi Latvijā. Ja ASV un ES tirdzniecības attiecības pasliktinās, tas var mazināt investoru uzticību un atturēt ASV uzņēmumus no investīciju veikšanas Latvijā. No otras puses, ja ES veiksmīgi paplašinās tirdzniecību ar citām pasaules daļām, Latvijas uzņēmumi varētu izmantot jaunās iespējas.

Secinājumi un ieteikumi Latvijas uzņēmumiem

• Sekot līdzi jaunumiem: Regulāri uzraudzīt izmaiņas tirdzniecības politikā un muitas tarifu noteikumos.
• Dažādot tirgus: Izpētīt iespējas citos tirgos ārpus ASV, lai mazinātu atkarību no viena tirdzniecības partnera.
• Stiprināt sadarbību: Iesaistīties nozares asociācijās un valsts institūcijās, lai aizstāvētu labvēlīgus tirdzniecības noteikumus.
• Uzlabot uzņēmējdarbības vidi: Veikt pasākumus, lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar citiem ES uzņēmumiem.
• Valsts atbalsts: Veicināt valsts atbalstu, lai palīdzētu uzņēmumiem atrast jaunus eksporta tirgus.
• Izmantot ES tirdzniecības līgumus: Efektīvi izmantot ES tirdzniecības nolīgumus, lai paplašinātu eksporta iespējas.

Stratēģiska pieeja un valsts atbalsts ļaus Latvijas uzņēmumiem veiksmīgi pielāgoties globālajām izmaiņām un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Raksta autore:  Katrīna Zariņa, LTRK Valdes locekle, Ārlietu daļas direktore