Šo gadu uzņēmējdarbības vidē var novērtēt līdzīgi IKP dinamikai – tas bijis viļņveidīgs, nesasniedzot būtisku izaugsmi gada griezumā. Latvijas uzņēmēju ikdienu sarežģījusi situācija eksporta tirgos, turklāt ģeopolitiskā situācija sarežģījusies vēl vairāk, pretēji pagājušā gada izskaņā prognozētajam.

Kā pozitīvu tendenci var novērtēt aizvien pieaugošas kvalitātes dialogu ar publisko pārvaldi. Tomēr tas ne vienmēr rezultējas ļoti konkrētās iniciatīvās uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Beidzot politikas veidotāji ir sadzirdējuši arī gadiem ilgus uzņēmēju aicinājumus rast risinājumu darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanai un konkurētspējai. Taču nav manāmi būtiski uzlabojumi administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai, neskatoties uz to, ka cīņa ar birokrātiju jau tiek risināta Eiropas Savienības līmenī. Arī uzņēmēju noskaņojums, ko katru gadu pēta LTRK indeksa mērījumā, aizvien saglabājas pesimistisks, lai arī dati liecina par piesardzīgu noskaņojuma uzlabošanos.

Nākamais gads būs nozīmīgs ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, tās aktualizēs jautājumu par pašvaldību finanšu motivāciju biznesa piesaistei, kas jau ilgstoši bijis LTRK ierosinājums politikas veidotājiem. Makroekonomikā LTRK prognozē pozitīvu efektu no tālākas ECB likmju samazināšanas, kas pat ja ne būtiski, tomēr uzlabos iedzīvotāju pirktspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgos.

Ne mazāk nozīmīga Latvijai un Baltijas reģionam būs desinhronizācija no BRELL elektrotīkla, tādējādi stiprinot Latvijas energoneatkarību. Cerams, ka Latvijas elektroenerģijas patērētājus šī soļa rezultātā nepiemeklēs neprognozēts cenu palielinājums.

LTRK 2025.gads ir 90 gadu jubilejas gads, tādēļ visa gada garumā gaidāmi dažādi iepriekš nebijuši pasākumi, kurus noteikti novērtēs uzņēmēji un ikviens interesents, kam rūp Latvijas uzņēmējdarbības vide.

Starptautiskā līmenī ir būtiski, lai Eiropas Savienība strauji virzītos uz investīciju, nodarbinātības un inovāciju jomu politikas pilnveidošanā, jaunajai Eiropas Komisijai rodot veidus straujākai bloka attīstībai. Tas var būt īpaši nozīmīgi, ja jaunā ASV administrācija steigšus aktualizēs jautājumu par tirdzniecības tarifu politiku. Arī aizvien pieaugošais fokuss uz aizsardzības vajadzību salāgošanu ar sarežģīto budžeta situāciju neļaus atslābt ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā kopumā.

Neskatoties uz iepriekš minēto, LTRK nākamajā gadā prognozē būtiskāku IKP izaugsmi, salīdzinot ar 2024.gadu. Tas varētu izrietēt gan no straujākas Eiropas Savienības fondu programmu īstenošanas, kas līdz šim nereti kavējušās izstrādes procesā, gan no eksporta tirgu lēnas atmošanās un jau iepriekš pieminētajiem aspektiem iekšējā tirgus aktīvākai rosībai.