Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

“Konkurence vienādos apstākļos un laba pārvaldība ir prioritāte ekonomiskajai izaugsmei, investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības vides stiprināšanai. Uzņēmumi nedrīkst tikt šķiroti pēc kapitāla izcelsmes. Ir nepieciešams radīt skaidrus, paredzamus apstākļus izaugsmei, izvairoties no valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Uzticības trūkums privātajam vai jauktajam kapitālam veicina stagnāciju un pilnīgi noteikti neļaus tuvoties sekmīgākajām tirgus ekonomikām reģionā – Lietuvai, Igaunijai, Polijai un citām. Tieši otrādi – turpināsim atpalikt,” uzsver Andris Bite, LDDK prezidents.

Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir zemu attīstīts. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija atrodas pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Pēc Latvijas Bankas datiem, Igaunijas akciju kapitalizācijas līmenis 2023. gadā sasniedza 13,4%, Lietuvas 11,5%, bet Latvijā tie bija tikai 1% no IKP.

Lai gan no valdības puses vairākkārtīgi ir izskanējusi nepieciešamība mazināt birokrātiskos šķēršļus un attīstīt kapitāla tirgu, vēstules autoru ieskatā esošā situācija liecina par kustību pretējā virzienā. Lai arī tirgus un labi pārvaldītas jauktas vai valsts kapitālsabiedrības spēj nodrošināt gan kvalitatīvu visaptverošu piedāvājumu, gan inovācijas lielākajā daļā nozaru, valdība ar saviem lēmumiem nerada priekšnoteikumus pašas noteikto mērķu sasniegšanai, minēts vēstulē.

Ņemot vērā minēto, LTRK un LDDK aicina Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu atbalstīt privātās iniciatīvas kapitāla pieaugumu dažādos Latvijas ekonomikas segmentos un neaizstāt privāto vai jaukto kapitālu ar valsts atbalstu, kā to nereti var novērot valdības rīcībās. Tieši vienlīdzīga attieksme pret visa veida kapitālu spēs nodrošināt efektivitāti, inovācijas, izaugsmi un konkurētspēju, norāda vēstules iesniedzēji.