Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), reaģējot uz Ministru prezidenta Andra Kulberga aktualizēto nepieciešamību sakārtot valsts finanses un nodrošināt daudz efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, uzsver, ka izdevumu samazināšana jāīsteno vienlaikus ar mērķtiecīgiem pasākumiem ekonomikas izaugsmei. Īpaša uzmanība jāpievērš publiskajiem iepirkumiem, izvērtējot to nepieciešamību un izmaksu pamatotību. LTRK valdības darba prioritāšu veidošanai ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus, īpaši koncentrējoties uz trim savstarpēji saistītiem virzieniem – eksporta veicināšanu, investīciju piesaisti un birokrātijas mazināšanu.

LTRK ieskatā šo pasākumu kopējam mērķim jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības tuvināšanai Eiropas attīstītāko valstu līmenim, līdz 2035. gadam sasniedzot vismaz 90% no Eiropas Savienības vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes. Lai to panāktu, LTRK izvirzījusi konkrētus ekonomikas attīstības mērķus līdz 2030. gadam – palielināt tiešo investīciju apmēru vismaz par 47% salīdzinājumā ar 2025. gadu, panākt eksporta īpatsvaru vismaz 80% no IKP un samazināt birokrātisko slogu līdz zemākajam līmenim Baltijā.

“Valsts finanšu sakārtošana ir nepieciešama, taču ar izdevumu samazināšanu vien Latvijas ekonomiku neizdosies attīstīt. Saeimas vēlēšanu rezultāti parādīja, ka sabiedrība sagaida ekonomikas izaugsmi un konkrētus darbus. Mums vienlaikus jāpanāk efektīvāka valsts pārvalde, lielāks eksports un vairāk investīciju. Tas nav tikai uzņēmēju interesēs – tā ir iespēja radīt labāk apmaksātas darba vietas, palielināt valsts ieņēmumus un nodrošināt vairāk līdzekļu veselības aprūpei, izglītībai un drošībai. LTRK ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus, kurus aicinām iekļaut valdības turpmākajā darbā,” uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Eksporta veicināšana

LTRK mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai eksports sasniegtu vismaz 80% no Latvijas IKP. Lai to īstenotu, nepieciešams stiprināt uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos, veicināt augstas pievienotās vērtības eksportu un dažādot eksporta tirgus. Būtiska ir arī kvalificēta darbaspēka pieejamība un transporta, loģistikas un digitālās savienojamības attīstība.

Viens no LTRK priekšlikumiem paredz mērķētu elektroenerģijas cenas atbalstu energoietilpīgām eksporta nozarēm, vienlaikus veicinot uzņēmumu ieguldījumus energoefektivitātē un ražošanas modernizācijā. Šādi pasākumi palīdzētu saglabāt Latvijas ražotāju konkurētspēju un veicinātu investīcijas eksportspējīgā ražošanā.

Investīciju piesaiste

LTRK izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam palielināt tiešo investīciju apmēru Latvijā vismaz par 47% salīdzinājumā ar 2025. gadu. Lai Latvija spētu veiksmīgi konkurēt par investīciju piesaisti, nepieciešama prognozējama nodokļu politika, konkurētspējīgas darbaspēka izmaksas, kvalificēti darbinieki un plašākas finansējuma iespējas uzņēmumiem.

Vitāli būtiska ir stabila un prognozējama nodokļu politika, kā arī darbaspēka izmaksu un administratīvā sloga mazināšana. To veicinātu arī darbnespējas apmaksas kārtības pārskatīšana un attālinātā darba izdevumu kompensēšanas vienkāršošana.

Vienlaikus valsts un Eiropas Savienības atbalsta līdzekļi mērķtiecīgi jānovirza produktivitātes paaugstināšanai un investīcijām, kas rada augstāku pievienoto vērtību.

Ņemot vērā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, arvien lielāka nozīme būs ieguldījumiem tehnoloģijās, automatizācijā un darba ražīguma paaugstināšanā. Tāpēc LTRK uzsver nepieciešamību pēc risinājumiem, kas ļautu uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt attīstībai un darbinieku atalgojumam. Lai gan atsevišķi pasākumi sākotnēji prasītu papildu budžeta līdzekļus, ilgtermiņā tie varētu veicināt ekonomikas izaugsmi un lielākus nodokļu ieņēmumus.

Birokrātijas mazināšana

LTRK mērķis ir panākt, lai Latvijā būtu mazākais administratīvais slogs Baltijas valstīs. Tam nepieciešams mērķtiecīgi pārskatīt valsts pārvaldes funkcijas, izdevumus un administratīvos procesus, atsakoties no liekām prasībām un efektīvāk izmantojot publiskos resursus.

Priekšlikumi ietver valsts nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitātes uzlabošanu, papildatvaļinājumu piešķiršanas kārtības pārskatīšanu un valsts un pašvaldību deleģēto pakalpojumu izvērtēšanu. Tāpat LTRK rosina plašāk ieviest digitālos risinājumus un vienas pieturas principu, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nebūtu atkārtoti jāsniedz valsts rīcībā jau esoša informācija.

Vienlaikus būtiski, lai birokrātijas mazināšanai būtu izmērāmi rezultāti – mazāks administratīvais slogs, ātrāki procesi un ietaupīts laiks gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

LTRK uzsver, ka valsts izdevumu efektivitātes uzlabošanai un ekonomikas izaugsmei jābūt savstarpēji saistītiem uzdevumiem. Tāpēc valdības darba plānā nepieciešami konkrēti pasākumi, atbildīgie un īstenošanas termiņi, lai eksporta, investīciju un birokrātijas mazināšanas mērķi pārtaptu reālos rezultātos.