Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK),  Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kategoriski iebilst pret Ministru kabineta ieceri ieviest 2% kvotu sistēmu trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai Latvijā. Uzņēmēju organizācijas pieprasa apturēt tās tālāku virzību, jo piedāvātā kvota nav sasaistīta ar faktiskajām darba tirgus vajadzībām un var negatīvi ietekmēt Latvijas konkurētspēju un investīciju vidi. 

“Uzņēmējiem ir vajadzīgi skaidri un prognozējami spēles noteikumi. Divu procentu kvotas noteikšana, to nepamatojot ar reālo situāciju darba tirgū un konkrētu nozaru vajadzībām, problēmu neatrisinās. Ja valsts vēlas mainīt ārvalstu darbaspēka piesaistes kārtību, tam jābūt datos balstītam un izdiskutētam lēmumam, nevis steigā ieviestam ierobežojumam. Pretējā gadījumā mēs radām papildu šķēršļus uzņēmumiem un vājinām Latvijas konkurētspēju,” norāda LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa. 

“Laikā, kad uzņēmumiem trūkst darbaspēka, Latvija nedrīkst pati sev aizvērt iespējas piesaistīt nepieciešamos cilvēkus. Sasteigta kvotu ieviešana bez pienācīga ietekmes izvērtējuma uzņēmumiem nozīmē lielāku nenoteiktību, bet ārvalstu investoriem – signālu, ka Latvijā darbaspēka pieejamība un uzņēmējdarbības nosacījumi var mainīties bez pietiekamas prognozējamības,” norāda FICIL izpilddirektore Tatjana Guzņajeva. 

Piedāvātais kvotas modelis ārvalstu darbaspēka pieejamību sasaista ar Latvijas pilsoņu skaitu, nevis ar reālo darbaspēka pieprasījumu un pieejamību konkrētās nozarēs un profesijās. Nav arī pienācīgi izvērtēts, kurās profesijās būtu nepieciešami izņēmumi, ja Latvijā nav pietiekama vietējā darbaspēka piedāvājuma. 

“Katram jaunam ierobežojumam jāspēj atbildēt uz vienu jautājumu: kuru no Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem tas novērš? Iekšlietu ministrijas kvotu projekts uz to neatbild. Ministrija pati anotācijā atzīst, ka alternatīvas nav vērtētas, ietekme uz tautsaimniecību nav vērtēta un sabiedrība nav uzklausīta. Tā nav steidzamība, bet neizpildīts mājasdarbs. Lēmumi, kas skar darbaspēku visai tautsaimniecībai, nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes aprēķina, tāpēc aicinām projektu apturēt,” norāda LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

Latvija jau saskaras ar darbaspēka pieejamības samazināšanos, un demogrāfiskās tendences šo problēmu turpinās pastiprināt. Šādos apstākļos ārvalstu darbaspēka piesaiste ir viens no instrumentiem, kas ļauj uzņēmumiem nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un saglabāt konkurētspēju. 

Papildu bažas rada arī noteikumu projekta sasteigtā virzība. Viedokļa sniegšanai paredzētas tikai trīs darba dienas, turklāt projekts tiek virzīts steidzamības kārtībā. Uzņēmēju organizācijas uzsver, ka būtiskām izmaiņām darbaspēka piesaistes nosacījumos jābūt paredzamām un uzņēmumiem jābūt iespējai savlaicīgi pielāgot savus darbaspēka un uzņēmējdarbības plānus. 

Uzņēmēju organizācijas vērš uzmanību arī uz Latvijas starptautisko reputāciju un investīciju vides pievilcību. Veidojot kvotu sistēmu, Latvijai jāņem vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredze un jānodrošina, lai regulējums būtu samērīgs, paredzams un neradītu ārvalstu investoriem nelabvēlīgu signālu par darbaspēka pieejamību un uzņēmējdarbības vides stabilitāti. 

FICIL, LDDK un LTRK pieprasa valdību apturēt kvotu sistēmas tālāku virzību pašreizējā redakcijā un izstrādāt datos un darba tirgus vajadzībās balstītu ārvalstu darbaspēka piesaistes mehānismu.