Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stokholm School of Economics in Riga (SSE Riga) pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz pieaudzis, sasniedzot 21,8% no IKP. Tas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2025. gadā vērojams arī Igaunijā, kur tās apjoms palielinājies par 1,4 procentpunktiem un sasniedzis 20,8% no IKP.

Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms samazinājies līdz 23,6% no IKP, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009. gada. Kā norāda pētījuma autori, SSE Riga profesori Dr Tālis Putniņš un Dr Arnis Sauka: “Kopumā dati liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs turpinās ēnu ekonomikas apjoma konverģence, saglabājoties jau iepriekšējā gadā novērotajai tendencei. Augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir Lietuvā, lai gan tas samazinās, savukārt zemākais – Igaunijā, kur ēnu ekonomikas apjoms pieaug. Turklāt Igaunijā 2025. gadā reģistrēts augstākais ēnu ekonomikas līmenis kopš 2009. gada, kad tika uzsākta ēnu ekonomikas mērīšana Baltijas valstīs.”

Pētījuma autori arī skaidro, ka jaunākie rezultāti tomēr neuzrāda būtiskas, statistiski nozīmīgas izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā nevienā no Baltijas valstīm. Kā vienu no iespējamajiem izskaidrojumiem šādai tendencei, autori min to, ka ēnu ekonomikas mazināšanas iniciatīvas, kas ieviestas iepriekš un, iespējams, ir veicinājušas ēnu ekonomikas apjoma samazināšanos iepriekšējos gados, jau ir devušas maksimālu efektu: “Dati liecina, ka bez esošo politikas pasākumu turpināšanas un jaunu iniciatīvu ieviešanas nav pamata sagaidīt turpmākus uzlabojumus.”  Būtisku izmaiņu neesamība ēnu ekonomikas apjomā Baltijas valstīs varētu būt skaidrojama arī ar to, ka Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas jau bija atspoguļojušās iepriekšējo gadu datos, savukārt 2025. gada Irānas un naftas krīzes ietekme vēl nav pilnībā jūtama.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs arī 2025. gadā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija aplokšņu algas. Proti, Latvijā aplokšņu algas veidoja 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma, Igaunijā – 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2025. gadā sastādīja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 27,4%. Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2025. gadā bija 24,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi – 31,6%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2025. gadā sastādīja 35,4% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 28,0%.

2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, gan Latvijā, gan Lietuvā turpināja samazināties vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji neuzrāda valsts iestādēm jeb izmaksā aplokšņu algās. Latvijā aplokšņu algas samazinājās par 1,1 procentpunktiem un sasniedza 19,6%, bet Lietuvā – par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 17,8%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2025. gadā turpināja augt un sasniedza 17,9%, kas ir par  0,7 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu.

Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas apjoms 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, pieaudzis Igaunijā – no 12,1% līdz 16,0% (+3,9 procentpunkti). Savukārt Latvijā ienākumu neuzrādīšana samazinājusies no 15,2% līdz 14,8% (-0,4 procentpunkti), bet Lietuvā – no 20,5% līdz 20,1% (-0,4 procentpunkti).

Atbilstoši jaunākajiem Ēnu ekonomikas indeksa datiem, 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies arī darbinieku neuzrādīšana (vidējais procentuālais īpatsvars no kopējā darbinieku skaita, kas tiek nodarbināti bez darba līguma) Igaunijā – no 10,6% līdz 9,2% (-1,4 procentpunkti), kā arī Latvijā – no 10,9% līdz 10,0% (-0,9 procentpunkti). Savukārt Lietuvā vērojams neliels pieaugums – no 11,7% līdz 12,0% (+0,3 procentpunkti).

Arī šogad uzņēmumu vadītājiem tika jautāts – “Kāda ir aptuvena varbūtība (0-100%) tikt “noķertam” tipiskajai kompānijai Jūsu nozarē, ja kompānija maksā aplokšņu algas?”. Atbilstoši rezultātiem, vislielākā proporcija uzņēmēju joprojām uzskata, ka ir “76-100%” varbūtība tikt pieķertam, jo šādi atbildēja 37,8% aptaujāto Lietuvas uzņēmēju, kā arī 28,0% aptaujāto Igaunijas uzņēmēju un 35,2% aptaujāto Latvijas uzņēmēju. Savukārt 10,4% Lietuvas, 6,3% Igaunijas un 5,7% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir “0%”, t.i., uzņēmumus nav iespējams pieķert.

Savukārt uz jautājumu “Kādas būtu sekas, ja kompānija Jūsu nozarē tiktu pieķerta par nepatiesu radītāju sniegšanu?”, 5,3% respondentu Latvijā, 5,3% Lietuvā un 15,0% Igaunijā atbildēja – “nekas nopietns”. 41,6% respondentu Latvijā, 40,4% Lietuvā un 29,3% Igaunijā uz šo jautājumu atbildēja – “nopietna soda nauda, kas ietekmētu kompānijas konkurētspēju”. Savukārt 21,0% aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju, 11,1% Lietuvas uzņēmumu vadītāju un 15,6% Igaunijas uzņēmumu vadītāju sniedz atbildi, ka “kompānija būtu spiesta pārtraukt savu darbību”.

Jaunākie SSE Riga “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” rezultāti arī liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) Latvijā samazinājās no 9,3% 2024. gadā uz 8,9% 2025. gadā, jeb par -0,4 procentpunktiem. Savukārt vispārēja kukuļdošanas līmeņa pieaugums vērojams Igaunijā (par 0,6 procentpunktiem) un Lietuvā (par 2,4 procentpunktiem), sasniedzot attiecīgi 7,6% un 12,9%. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Igaunijā un Latvijā ir samazinājies vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Proti, vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu Latvijā samazinājās līdz 6,2% (-1,6 procentpunkti), bet Igaunijā līdz 7,1% (-0,3 procentpunkti). Lietuvā šis rādītājs pieauga līdz 10,4% (+0,5 procentpunkti).

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2025. gadā Latvijā ir vērojams Latgalē (25,7%), kam seko Vidzeme (22,2%), Kurzeme (22,1%), Rīgas reģions (21,3%) un Zemgale (19,0%). Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē, proti, 29,5% (-4,3 procentpunkti, salīdzinot ar 2024. gadu). Ēnu ekonomikas apjoms 2025. gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 24,5% (26,2% 2024. gadā, 27,0% 2023. gadā), pakalpojumu sektorā – 22,3% (23,6% 2024. gadā, 26,4%% 2023. gadā), ražošanā – 19,2% (17,3% 2024. gadā, 18,9% 2023. gadā), bet vairumtirdzniecībā – 15,6% (13,0% 2023. un 2024. gadā).

Uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību, kas saskaņā ar jaunākajiem datiem nedaudz augstāk tiek vērtēta Lietuvā. Proti, skalā no 1-5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2025. gadā apmierinātība ar VID Latvijā pieauga līdz 3,67 (3,60 2024. gadā, 3,47 2023. gadā). Šis ir augstākais apmierinātības ar VID darbību rādītājs Latvijā kopš 2010. gada, kad tika uzsākta tā mērīšana. Apmierinātība ar VID pieaugusi arī Lietuvā – no 3,72 punktiem 2024. gadā līdz 3,75 punktiem 2025. gadā. Savukārt Igaunijā tā samazinājusies no 3,60 līdz 3,55 punktiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Latvijā un Igaunijā ir uzlabojusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku. Latvijā tās vērtējums pieaudzis no 2,65 punktiem 2024. gadā līdz 2,76 punktiem 2025. gadā, savukārt Igaunijā – no 2,12 līdz 2,18 punktiem. Tikmēr Lietuvā vērojams uzņēmēju apmierinātības ar nodokļu politiku samazinājums – no 3,09 punktiem 2024. gadā līdz 2,86 punktiem 2025. gadā.

Vienlaikus apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem 2025. gadā pieaugusi visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tā sasniegusi 2,79 punktus (2,52 2024. gadā), Igaunijā – 2,47 punktus (2,32 2024. gadā), bet Lietuvā – 2,83 punktus (2,79 2024. gadā).

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors Dr Arnis Sauka: “Pagājušajā gadā, diskutējot par jaunākajiem Ēnu ekonomikas indeksa rezultātiem, aicinājām politikas veidotājus straujāk mazināt ēnu ekonomiku, izceļot to kā vienu no prioritātēm. Ekonomikas attīstība ģeopolitiski izaicinošā kontekstā ir un arī turpmākajos gados būs realitāte. Nauda, kas pašlaik ēnu ekonomikas dēļ aiziet garām Valsts kasei, ļoti noderētu gan valsts aizsardzības, gan citu vajadzību finansēšanai. Ēnu ekonomikas mazināšana, protams, ir daudz sarežģītāka nekā aizņemšanās, budžeta deficīta palielināšana vai nodokļu celšana. Tomēr ilgtermiņā tā ir arī daudz efektīvāka.”

Pētījuma prezentācija publicēta SSE Riga mājas lapā:
https://www.sseriga.edu/shadow-economy-index-baltic-countries

Par SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksu

SSE Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.

Pētījums līdzfinansēts Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas (FLPP) projekta “Nevienlīdzīgās ēnas: neformalitāte, radniecība un nodokļu morāle Latvijā” (Nr. lzp-2025/1-0346) ietvaros.