Trešdien, 9. septembrī, Jelgavas pilī norisinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētā Zemgales priekšvēlēšanu diskusija, kurā piedalījās sešu uz Saeimu kandidējošo politisko spēku pārstāvji. Diskusijas gaitā no politiķu puses izskanēja virkne solījumu, un, kā atzina klātesošie uzņēmēji, to izpildes gadījumā ekonomiskā situācija Latvijā un iedzīvotāju dzīves līmenis varētu uzlaboties.

Vairāku desmitu uzņēmēju klātbūtnē politisko partiju pārstāvjiem bija jāiedziļinās ekonomikas attīstības prioritātēs, konkrētos mērķos un rīcības plānā to sasniegšanai trijos LTRK definētajos virzienos, kas ir būtiski uzņēmējdarbības videi un Latvijas konkurētspējai: vairāk investīciju, spēcīgāks eksports un mazāk birokrātijas.

Norāda uz nepieciešamību pēc augstas pievienotās vērtības produktiem
Diskusijas ievadā LTRK valdes loceklis un pasākuma moderators Jānis Lielpēteris iepazīstināja klātesošos ar lielākās uzņēmēju organizācijas izvirzītajiem mērķiem kandidātiem un jautājumiem, kas būs būtiskākie sarunās ar jauno Saeimu un valdību. LTRK ir noteikusi izmērāmus rādītājus, kas Latvijai būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam: tiešo investīciju apjoms jāpalielina līdz 47%, eksportam jāsasniedz 80% no IKP, savukārt birokrātijas slogam jābūt mazākajam Baltijā, kur šobrīd tas ir augstākais.

Pievēršoties investīciju piesaistei, LTRK Zemgales padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška aicināja politiķus nosaukt konkrētas nozares, kurām vajadzētu būt prioritārām Zemgalē. Atbildēs tika skartas daudzas būtiskas attīstības jomas, piemēram, šā brīža labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) minēja lauksaimniecību un aizsardzības nozari, rosinot domāt par dronu un munīcijas ražotņu izveidi. Aizsardzības jomu par Zemgalei piemērotu atzina arī Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība), to ilustrējot ar Sēlijā topošo poligonu, savukārt Atis Švinka (Progresīvie) mudināja virzīties uz kooperāciju lauksaimniecībā, kas ļautu ražot pārtikas produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Nepieciešamību pēc šādiem produktiem uzsvēra arī Edmunds Zivtiņš (Latvija Pirmā vietā). Jelgavu kā Zemgales attīstības dzinējspēku saskatīja Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), norādot, ka visā reģionā nedrīkst būt vienādi nosacījumi, jo, piemēram, leišmale ir reģiona vājākais posms, kura attīstībai jāvelta lielāki pūliņi. Savukārt Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) investīciju kontekstā pievērsās ārvalstu studentiem, aicinot ieviest stingrāku kontroli, lai viņi patiešām mācītos, nevis izmantotu studijas kā ieganstu uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Domas par LIAA darba efektivitāti atšķiras

“Nobela prēmijas laureāts, ekonomists Džozefs Stiglics ir teicis: “Eksports nav tikai ekonomiska aktivitāte; tā ir valsts inteliģences un konkurētspējas eksāmens globālajā arēnā,”” pieteicot nākamo diskusijas tēmu – eksporta veicināšanu – uzsvēra LTRK Zemgales padomes priekšsēdētāja vietniece Inga Karlinska. LTRK mērķis ir būtiski palielināt eksporta īpatsvaru IKP, taču reģiona ražotājiem eksporta šķēršļi ir ļoti praktiski: garantiju un apgrozāmo līdzekļu pieejamība, loģistikas izmaksas, kā arī atbalsta instrumentu sadrumstalotība. Risinājumi šīm problēmām bija jāpiedāvā diskusijas dalībniekiem.

Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un ALTUM atbalsta instrumentu efektivitāti eksporta veicināšanā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, politiķu viedokļi dalījās. Daži izteicās kritiski, piemēram, E. Tavars norādīja uz pārmērīgo dokumentu apjomu, kas jāaizpilda dalībai starptautiskajās izstādēs. E. Jurēvics uzsvēra, ka vēlas redzēt veiktās LIAA reorganizācijas rezultātus, jo pirmās indikācijas liecinot par situācijas uzlabošanos. Savukārt E. Zivtiņš asi vērsās pret komercbankām, paužot, ka tās “esot jāpiespiež kreditēt uzņēmumus” (kas gan ar likumīgiem līdzekļiem nav iespējams), un norādīja uz savas partijas plānu izveidot Latvijas attīstības banku, kas finansētu tieši mazos un vidējos uzņēmumus. Savs viedoklis bija arī J. Vitenbergam, kurš LIAA darbu novērtēja negatīvi, pat sliktāk par bieži pēlumu saņēmušo Valsts ieņēmumu dienestu (VID), turpretim R. Uzulnieks atzinīgi novērtēja LIAA un Ārlietu ministrijas veikumu eksporta veicināšanā.

Ar konkrētu ierosinājumu – piešķirt jau eksportējošiem uzņēmumiem speciālistu, kura mērķis būtu palīdzēt būtiski kāpināt eksporta apjomus – nāca klajā E. Tavars. A. Švinka mudināja arī citās jomās pārņemt aizsardzības nozares investīciju projektu principu, kas paredz, ka investoram jāizmanto 30% vietējo resursu. Savukārt E. Zivtiņš mazāk pievērsās eksporta veicināšanai, bet ekonomikas izaugsmi saskatīja ēnu ekonomikas mazināšanā, radot apstākļus, lai visi uzņēmēji varētu un gribētu maksāt nodokļus.

Izskan vērā ņemami ierosinājumi

Pārrunājot iepriekšējos jautājumu blokus, ne reizi vien tika pieminēta birokrātija, tādēļ, pievēršoties šai tēmai, LTRK Zemgales padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks aicināja politiķus nosaukt trīs konkrētas lietas, kas būtu jālikvidē. Atbildēs uz šo jautājumu politiķi parādīja gana daudzpusīgu redzējumu.

J. Vitenbergs vēlētos ieviest 10% ienākumu nodokli pakalpojumu sniedzējiem, ko automātiski ieturētu no konta līdzīgi kā Igaunijā. Tāpat viņš rosināja stratēģiskos ražošanas objektus atbrīvot no nepieciešamības veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), kas nereti būvniecības procesu pagarina par vairākiem gadiem, kā arī izstrādāt vadlīnijas, lai teritoriju plānojumos izslēgtu dažādu prasību interpretāciju. E. Tavars uzsvēra nepieciešamību samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 17% (šobrīd tie ir 20%), nodrošināt visu valsts institūciju digitālu sadarbību, lai uzņēmējiem un iedzīvotājiem vienā iestādē nebūtu jāiesniedz citas valsts iestādes izsniegtas izziņas, un tāpat norādīja uz IVN nepiemērošanu valstij nozīmīgos objektos. R. Uzulnieks publiskā sektora darbu orientētu uz vienas pieturas aģentūras principu, deleģētu uzņēmējiem funkcijas, ko valstij vai pašvaldībai veikt ir apgrūtinoši, kā arī digitalizētu būvniecības atļauju izsniegšanu. Savukārt E. Zivtiņš vēlas atvieglot bankas kontu atvēršanu nerezidentiem, novirzīt 50% no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldībām un kategoriski iebilda pret “zaļā kursa” īstenošanu.

E. Jurēvics, uzsverot, ka nevēlas dot faktos nebalstītus solījumus, vērsa uzmanību uz jau paveikto: ieviestām izmaiņām iesniegumu izskatīšanas termiņos, saīsinot tos līdz 10 darba dienām, palielinātu štata vietu skaitu VID operatīvākai sadarbībai ar uzņēmējiem un uzsākto būvniecības jomas debirokratizāciju. Tāpat viņš piebilda, ka būs kategoriski pret populistu rosināto virspeļnas nodokli vai citiem uzņēmēju sodīšanas instrumentiem. Uz nepieciešamību pēc plašākas digitalizācijas un mākslīgā intelekta izmantošanas norādīja A. Švinka, īpaši uzsverot caurspīdīgu iepirkumu nozīmi.

Aktīvi atbild uz auditorijas jautājumiem

Pēc pamatjautājumu iztirzāšanas diskusijā varēja iesaistīties ikviens uzņēmējs, un tika skarta visai plaša tematika – no nepieciešamības celt neapliekamo minimumu un atteikšanās no valsts noteiktās minimālās algas līdz motivācijas rīkiem pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis skeptiski vērtēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pēc darbavietām, jo sākotnējie aprēķini rāda, ka iegūs tikai Rīga, bet pārējās pašvaldības zaudēs, galvenokārt Rīgā izvietotā valsts sektora dēļ. Tāpēc viņš rosināja ministrijas un to padotības iestādes pārcelt uz citām pilsētām. E. Tavars tam oponēja, norādot, ka jaunākie aprēķini liecina par ieguvumiem septiņām pašvaldībām, tostarp Jelgavai. Vienlaikus abas puses pozitīvi novērtēja iespējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali par labu vietvarām, kas motivētu pašvaldības attīstīt uzņēmējdarbības vidi.

SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” valdes priekšsēdētāja Kintija Barloti vērsa uzmanību uz nevienlīdzīgo finansējuma sadali reģionālajām slimnīcām reorganizācijas procesā, jo, piemēram, stundu likme speciālistiem Jelgavā noteikta 14 eiro, Aizkrauklē – 17 eiro, bet Ogrē – 20 eiro stundā, lai gan visas ir viena profila slimnīcas. Uz to konkrēti reaģēja E. Tavars, paziņojot, ka paredzētā reforma ir jāaptur. E. Zivtiņš papildināja, ka viņa pārstāvētā partija ir rosinājusi veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju (pieprasījums Saeimā tika skatīts 10. septembrī, un ministrs neuzticības balsojumu izturēja).

Atbildot uz auditorijas jautājumu par gatavību atteikties no jebkādām “sarkanajām līnijām”, lai spēkus veltītu kopīgam darbam Latvijas ekonomikas attīstībai, politiķi bija rezervēti. Teju visi pauda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav gatavi sadarboties ar populistiem un prokremliskām partijām.

Lai veicinātu sabiedrības informētību un stiprinātu dialogu starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un politikas veidotājiem, LTRK pirms 15. Saeimas vēlēšanām rīko priekšvēlēšanu diskusijas reģionos. To mērķis ir sniegt biedriem un reģionālajiem uzņēmējiem iespēju iepazīt un salīdzināt politisko spēku piedāvājumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā partijas atbild uz reģionu uzņēmēju konkrētajām vajadzībām un izaicinājumiem. LTRK ieskatā uzņēmējiem pirms vēlēšanām ir būtiski skaidri saprast ne tikai to, ko politiskie spēki sola sasniegt, bet arī – kā un kādos termiņos viņi plāno to īstenot.