Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka Latvijā joprojām nav izstrādāta skaidra un ilgtermiņā balstīta migrācijas politika, tostarp attiecībā uz ārvalstu darbaspēka un ārvalstu studentu piesaisti, lai gan demogrāfiskā situācija un cilvēkresursu pieejamība jau šobrīd būtiski ietekmē uzņēmumu spēju attīstīties un Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Organizācijas aicina Ministru kabinetu pārtraukt fragmentāru un sasteigtu lēmumu pieņemšanu un sākt darbu pie visaptverošas migrācijas politikas, tās izstrādē pilnvērtīgi iesaistot arī darba devējus un citas iesaistītās puses.

Pēdējā laikā virkne ar migrāciju, tostarp ārvalstu darbaspēka un studentu piesaisti, saistītu jautājumu tiek risināti atsevišķi, nereti steigā, bez pietiekama izvērtējuma par to praktisko ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, augstāko izglītību un tautsaimniecību kopumā. Vienlaikus diskusija par to, kādai jābūt Latvijas migrācijas politikai un kādus ekonomiskos, demogrāfiskos, izglītības, drošības un integrācijas mērķus ar to vēlamies sasniegt, nav notikusi vairākus gadus.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā šāda pieeja nav ilgtspējīga, jo bez būtiska ilgtermiņa politikas plānošanas dokumenta nav iespējama pārdomāta valsts attīstība. Tā vietā norisinās saasinātas un sabiedrību maldinošas diskusijas, kas kārtējo reizi investoriem liek pārdomāt, kur veikt investīcijas.

Nepārdomāti un nesamērīgi lēmumi migrācijas jomā var radīt būtiskas sekas ne tikai atsevišķām nozarēm, bet Latvijas ekonomikai kopumā. Ierobežojot uzņēmumu iespējas piesaistīt nepieciešamo darbaspēku un augstskolu iespējas konkurēt par ārvalstu studentiem, pastāv risks zaudēt uzņēmumus un studiju programmas, investīcijas un darba vietas, kā arī samazināt valsts budžeta nodokļu ieņēmumus. Ilgtermiņā tas var vēl vairāk vājināt Latvijas konkurētspēju un veicināt gan uzņēmumu darbības pārcelšanu uz citām valstīm, gan iedzīvotāju emigrāciju, tādējādi vēl vairāk saasinot jau tā sarežģīto demogrāfisko situāciju.

Migrācijas politika nevar būt atsevišķu administratīvu prasību vai aizliegumu kopums. Tai jābūt daļai no valsts ekonomiskās attīstības politikas, skaidri nosakot, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem Latvija piesaista ārvalstu darbaspēku un studentus, vienlaikus nodrošinot sabiedrības drošības, valodas un integrācijas intereses.

Latvijas demogrāfiskā situācija nozīmē, ka darbaspēka un cilvēkkapitāla pieejamības problēma turpmākajos gados pati no sevis nepazudīs. Jau šobrīd lielākajā daļā nozaru uzņēmumi saskaras ar būtisku darbinieku trūkumu, savukārt spēja piesaistīt ārvalstu studentus ir nozīmīga ne tikai Latvijas augstākās izglītības konkurētspējai, bet arī talantu un kvalificētu speciālistu piesaistei Latvijas ekonomikai. Pārdomāta ārvalstu darbaspēka un studentu piesaiste ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmumu izaugsmei, investīcijām un Latvijas konkurētspējai.

Vienlaikus līdzšinējās diskusijās uzņēmēju un darba devēju organizācijas nav bijušas pietiekami iesaistītas, lai gan uzņēmumi praksē saskaras ar darbaspēka trūkumu un ārvalstu darbinieku piesaistes un nodarbināšanas procesu, bet ārvalstu studentu politika ir cieši saistīta ar Latvijas spēju piesaistīt un noturēt talantus.

“Šobrīd mēs mēģinām risināt atsevišķas migrācijas politikas sekas, lai gan pašas politikas pēc būtības nav. Tā vietā, lai vienotos, kāds ir Latvijas ilgtermiņa mērķis un kā sabalansējam ekonomikas vajadzības ar drošības, valodas un integrācijas jautājumiem, tiek virzīti atsevišķi un sasteigti risinājumi. Uzņēmējiem ir nepieciešami skaidri un prognozējami spēles noteikumi, nevis regulāras prasību izmaiņas bez pietiekamas diskusijas un ietekmes izvērtējuma,” norāda LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

Uzņēmēju organizācijas uzsver, ka diskusija nav par nekontrolētu migrāciju vai prasību mazināšanu. Gluži pretēji, Latvijai nepieciešama kontrolēta un valsts interesēm atbilstoša sistēma, kurā ir skaidri definēti nosacījumi gan ārvalstu darbaspēka, gan studentu piesaistei, darba devēju un citu iesaistīto pušu atbildība, kā arī valodas apguves un integrācijas nosacījumi. Turklāt drīzumā stāsies spēkā jaunais Imigrācijas likums, kura izstrādē un apspriešanā ieguldīts būtisks darbs un ar kura regulējumu iesaistītās puses jau ir rēķinājušās. Vēl pirms jaunā regulējuma stāšanās spēkā rosināt būtiski mainīt līdzšinējo pieeju nozīmē radīt jaunu nenoteiktību uzņēmumiem, augstskolām un citām iesaistītajām pusēm.

“Iekšlietu ministra iesniegtie priekšlikumi palielina izmaksas tiem, kuri strādā godprātīgi, un, aizliedzot legālas nodarbinātības formas, papildus rada risku daļu cilvēku pārlikt uz valsts sociālo budžetu. Migrācijas politika nevar būt politiskās konjunktūras jautājums – tai jābalstās datos, risku izvērtējumā un efektīvā kontrolē. Ja problēma ir viltoti dokumenti ārvalstu studentu uzņemšanā, jāspēj tos identificēt, nevis jāierobežo godprātīgi studenti. Ja valsts iestāžu dati nav savietojami, jārod risinājums to savienošanai, nevis jāaizliedz legāla nodarbinātība. Tieši tāpēc jau vairākkārt esam aicinājuši iekšlietu ministru uz sarunu. Aicinām beidzot sēsties pie viena galda un kopīgi meklēt risinājumus, kas novērš identificētos riskus, nevis rada jaunus ierobežojumus tiem, kuri sistēmā strādā godprātīgi,” norāda LDDK ģenerāldirektors  K.Gorkšs.

Tādēļ LTRK un  LDDK un aicina valdību un Saeimu pirms jaunu būtisku prasību noteikšanas attiecībā uz ārvalstu darbaspēka un studentu piesaisti nodrošināt pilnvērtīgu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, izvērtēt plānoto lēmumu ekonomisko un plašāko ietekmi un vienoties par Latvijas ilgtermiņa migrācijas politikas pamatprincipiem.

Latvijai nepieciešama migrācijas politika, kas nav reakcija uz katru atsevišķu problēmu, bet pārdomāta valsts politika, kas vienlaikus aizsargā Latvijas intereses un rada priekšnoteikumus ekonomikas, cilvēkkapitāla un valsts konkurētspējas attīstībai.