Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācija Eurochambres jau 34. reizi veikusi ekonomikas aptauju, apkopojot 40 717 uzņēmēju atbildes no 27 Eiropas valstīm. Aptaujas rezultāti iezīmē pretrunīgu ainu par Eiropas uzņēmējdarbības perspektīvām 2027. gadā. Lai gan pārdošanas apjomu prognozes gan vietējā, gan eksporta tirgū pirmo reizi vairāku gadu laikā kļuvušas pozitīvākas, ko veicina pieprasījuma atjaunošanās un pakāpeniska tirdzniecības apstākļu normalizēšanās, uzņēmēju kopējais noskaņojums joprojām ir piesardzīgs. Nodarbinātības prognozes saglabājas negatīvas jau ceturto gadu pēc kārtas, savukārt investīciju gaidas, lai arī uzlabojušās salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, joprojām atpaliek no vēsturiskā vidējā līmeņa. Paredzams, ka arī uzņēmēju pārliecība turpinās nedaudz mazināties, noslīdot zem pēdējo desmit gadu vidējā rādītāja.

Enerģijas izmaksas un izejvielu pieejamība par pieņemamām cenām ir kļuvušas par uzņēmumu galveno izaicinājumu nākamajam gadam, apsteidzot darbaspēka izmaksas. Normatīvais regulējums un administratīvais slogs ierindojas otrajā vietā, darbaspēka izmaksas – trešajā, bet kvalificētu darbinieku trūkums – ceturtajā. Finansēšanas nosacījumi un tirdzniecības šķēršļi uzņēmumiem sagādā mazākas bažas, lai gan daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ar tirdzniecības šķēršļiem saskaras gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā.

Latvijā uzņēmēju gaidas nākamajam gadam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopumā ir kļuvušas mazāk optimistiskas, tomēr uzņēmēju pārliecība joprojām saglabājas augsta. Vispozitīvāk tiek vērtētas pārdošanas iespējas vietējā tirgū – pēc šī rādītāja Latvija ierindojas trešajā vietā starp aptaujā iekļautajām valstīm. Arī eksporta pārdošanas prognozes ir pozitīvas, Latvijai ieņemot sesto vietu. Pozitīvas ir arī nodarbinātības prognozes, un šajā rādītājā Latvija ierindojas trešajā vietā, kamēr Eiropā kopumā tās ir negatīvas. Arī investīciju gaidas ir pozitīvas, ierindojot Latviju piektajā vietā.

Šādu nelielu optimismu uzņēmēju noskaņojumā atspoguļo arī pēdējā LTRK indeksa rezultāti. Nākotnes indekss jau šī gada 2. ceturksnī norādīja uz pozitīvām gaidām attiecībā uz tuvākajiem sešiem mēnešiem. Vienlaikus esošās situācijas vērtējums bija nedaudz pesimistisks, īpaši piesardzīgi uzņēmējiem vērtējot vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī. Tas iezīmēja atšķirību starp uzņēmēju vērtējumu par savu uzņēmumu attīstības perspektīvām un kopējo ekonomisko situāciju valstī.

Latvijas uzņēmējiem galvenie izaicinājumi 2027. gadā būs darbaspēka izmaksas, kas šajā pozīcijā ierindojas jau ceturto gadu pēc kārtas, un regulatīvais slogs. Pēdējā rādītāja vērtējums Latvijā ir augstākais Baltijas valstīs un viens no augstākajiem visā aptaujā. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju kā vienu no nākamā gada izaicinājumiem min kvalificētu darbinieku trūkumu, savukārt enerģijas izmaksas norādījusi aptuveni puse respondentu. Pēc šī rādītāja Latvija ierindojas ceturtajā vietā. Vismazākās bažas Latvijas uzņēmējiem rada tirdzniecības šķēršļi un finansēšanas nosacījumi.

LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa norāda: “Jaunajai Saeimai un valdībai uzņēmēju prognozes nākamajam gadam būtu jāizmanto kā ceļa karte tautsaimniecības attīstības virziena maiņai. Vispirms jārod risinājumi augstajām darbaspēka izmaksām, kas jau ilgstoši ir viens no būtiskākajiem uzņēmēju izaicinājumiem. Tas, ka uzņēmēji visoptimistiskāk vērtē savas darbības perspektīvas vietējā tirgū, liecina, ka politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāpievērš eksporta veicināšanai. Lai gan Latvijas uzņēmēju eksporta prognozes Eiropas mērogā ir augstas, politikas veidotājiem ir iespēja ar mērķtiecīgiem lēmumiem vēl vairāk nosvērt svaru kausus par labu eksportam. Eksports ir mūsu iespēja.”

Arī pēdējā LTRK indeksa rezultāti demonstrēja eksporta nozīmi uzņēmēju noskaņojuma veidošanā. 2026. gada otrajā ceturksnī eksportējošo uzņēmumu noskaņojuma indekss rādīja optimismu, savukārt neeksportējošo uzņēmumu vidū bija redzams nedaudz pesimistisks noskaņojums.

Komentējot jaunākās ekonomikas aptaujas rezultātus, Eurochambres prezidents Vladimírs Dlouhý sacīja: “Eiropas uzņēmumi turpina demonstrēt savu noturību. Taču noturība bez pārliecības nav pamats izaugsmei. Plaisa starp Eiropas Savienības  (ES) politikas veidotāju – ne tikai Briselē, bet arī dalībvalstīs – paustajām politiskajām apņemšanām un mazo uzņēmumu ikdienas realitāti joprojām ir pārāk liela. Šīs Eiropas Komisijas pilnvaru termiņa vidus ir brīdis, kad nepieciešams paātrināt rīcību, nevis aprobežoties ar jau sasniegtā nostiprināšanu.”

Eurochambres aicina ES un nacionālo politiku veidotājus:

• Enerģijas pieejamību par pieņemamu cenu uzskatīt par prioritāru konkurētspējas jautājumu. Tas nozīmē investēt tīrā iekšzemes ražošanā, tīklos un uzkrāšanā, kā arī paātrināt atļauju izsniegšanu.
• Panākt, lai normatīvā regulējuma vienkāršošana sniegtu reālu atvieglojumu uzņēmumiem. Ātri īstenot vienkāršošanas pasākumu kopumus (Omnibus), paātrināt Normatīvā regulējuma padziļinātas pārskatīšanas rīcības plāna īstenošanu, uzraudzīt faktiski panākto izmaksu ietaupījumu MVU un novērst pārmērīgu papildu prasību noteikšanu ES regulējuma ieviešanas gaitā (gold-plating).
• Samazināt darbaspēka piesaistes izmaksas. Pārskatīt sociālās apdrošināšanas iemaksas MVU un apsvērt mērķētus atvieglojumus darbietilpīgām nozarēm.
• Mazinat kvalificētu darbinieku trūkumu. Atbalstīt apmācību un mācekļu programmas, iesaistīt uzņēmumus profesionālās izglītības programmu atjaunināšanā un atvieglot kvalifikāciju atzīšanu pāri robežām.
• Palīdzēt MVU ieviest digitālās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Paplašināt investīciju stimulus ar InvestEU un programmas “Digitālā Eiropa” starpniecību un padarīt digitālo un mākslīgā intelekta prasmju apmācību pieejamāku mazākiem uzņēmumiem.
• Uzlabot MVU piekļuvi finansējumam. Panākt progresu Uzkrājumu un investīciju savienības (Savings and Investments Union) izveidē, lai padziļinātu mazāko uzņēmumu kapitāla un parāda tirgus, un nodrošināt, ka ilgtspējīgo finanšu noteikumi netieši neizslēdz MVU no banku kreditēšanas.
• Pabeigt vienotā tirgus izveidi un noslēgt vēl nenoslēgtos tirdzniecības nolīgumus. Īpaša uzmanība jāpievērš pakalpojumu tirgum, bet nolīgumos jāiekļauj stingri noteikumi MVU interešu aizsardzībai.