Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļas organizētais Liepājas Biznesa forums, kas norisinājās 3. decembrī, Liepājā, šoreiz uzņēmējus aicināja padziļināti aplūkot darbinieku labbūtības, iekļaujošas darba vides un ilgtspējīgas vadības nozīmi uzņēmumu attīstībai. Liepājas Biznesa forums pulcēja vairāk nekā 100 uzņēmumu, pašvaldību, valsts un sabiedriskā sektora pārstāvjus no Kurzemes un citām Latvijas vietām.

Liepājas Biznesa foruma pirmā daļa tika veltīta reģionālās sadarbības diskusijai, kurā piedalījās Liepājas valstspilsētas pašvaldības, LTRK un reģiona uzņēmēju pārstāvji. Sēdē tika pārrunātas reģiona uzņēmējdarbības aktualitātes, sadarbības iespējas starp pašvaldību un uzņēmumiem, kā arī atbalsta mehānismi vietējiem uzņēmējiem. Diskusija uzsvēra, ka ilgtspējīga uzņēmējdarbība ir iespējama tikai ciešā partnerībā starp uzņēmējiem un pašvaldību.

Foruma dalībnieki novērtēja iespēju praktiski iepazīt uzņēmuma vidi un devās Eiropas Biznesa Atbalsta tīkla atbalstītā mācību vizītē pie ražošanas uzņēmuma LSEZ SIA “Lesjöfors Springs LV”. Dalībniekiem bija iespēja iegūt ieskatu, kā labbūtības risinājumi tiek integrēti ražošanas vidē un, kā tie ietekmē darbinieku un produktivitāti.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzklausīt virkni augsta līmeņa ekspertu viedokļus. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Sigita Zankovska-Odiņa aktualizēja iekļaujošas darba vides ietekmi uz inovācijām un produktivitāti, uzsverot, ka daudzveidība komandās nav modes tendence, bet biznesa nepieciešamība. Savukārt RTU prorektore Ieva Rācenāja izklāstīja zinātnes, inovāciju un cilvēkcentrētas līderības sinerģiju, norādot, ka organizācijas, kas iegulda cilvēkkapitālā, ilgtermiņā ir noturīgākas pret ekonomiskiem satricinājumiem. LTRK biedra, uzņēmuma SIA “Zoldneraizdevnieciba.lv” valdes priekšsēdētāja Zanda Zoldnere iepazīstināja ar vērtīgākajām grāmatām par labbūtības tēmu un skaidroja, kā tajās paustās atziņas var palīdzēt uzlabot darba vidi, izprast cilvēku uzvedību un stiprināt komandu labsajūtu. Īpaši noderīgi bija uzņēmēju pieredzes stāsti. SIA “Bonusukarte.lv” valdes loceklis Artūrs Piliksers dalījās ar piemēriem, kā uzņēmumi var motivēt darbiniekus un veidot labbūtības sistēmas, kas ir gan efektīvas, gan finansiāli pamatotas. Savukārt SIA “Lux Express Latvia” valdes loceklis Aldis Ķibēns uzsvēra, ka klientu pieredzi nav iespējams nodrošināt bez darbinieku labsajūtas — abi procesi ir savstarpēji cieši saistīti.

“Liepāja ir dinamiska, strauji augoša un starptautiski konkurētspējīga pilsēta, un mūsu stiprākais resurss ir cilvēki. Aicinu uzņēmējus drosmīgi investēt Liepājā un profesionāļus pārcelties uz dzīvi šeit – pilsētā, kur labbūtība un cilvēkcentrēta domāšana nav tikai idejas, bet pamats ilgtspējīgai izaugsmei,” uzsvēra Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nodarbinātības un izglītības jomas vadītāja, NEP nacionālā koordinatore Liene Voroņenko akcentēja: “Pieaugušo izglītība ir spēcīgs instruments – gan darba devēja rokās – audzējot straujāk uzņēmuma attīstību un modernizējot darbību, gan arī darbiniekam atrodot savu profesionālās izaugsmes ceļu un jūtoties stabili savā profesijā. Tāpēc lēmumos par mācīšanos būtu jāmaina šī brīža pieeja – mācīties procesa pēc. Pieaugušo izglītība ir stratēģisks investīciju lēmums – pasaulē, kur laiks ir galvenais resurss, katram darbiniekam apgūt tās prasmes, kuras šodien var pielietot savā darbā.”

“Patiesi iekļaujoša darba vide nav kampaņa – tā ir izpratne un sistēma, kas nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi un konkurences priekšrocības. Darba devēji atzīst, ka cilvēkresursi ir galvenā prioritāte turpmākai izaugsmei, bet ir jāizšķiras – vai tas ir īstermiņa fokuss vai ilgtermiņa stratēģiska cilvēkkapitāla attīstība. Katrs darbinieks nes sev līdzi unikālu pieredzi, zināšanas, skatījumu uz lietām, kas, nonākot īstajā vidē, var kļūt par būtisku organizācijas attīstības dzinējspēku. Organizācija kļūst patiesi stipra tikai tad, kad visiem ir vieta pie sarunu galda un ikviena teiktais tiek uzklausīts un sadzirdēts. Tas ir pamats inovatīvai, konkurētspējīgai un cilvēcīgai darba videi, kas spēj attīstīties un pieņemt nākotnes izaicinājumus,” pauda Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos Sigita Zankovska-Odiņa.

Biznesa foruma diskusijas “Kā labbūtība stiprina komandu noturību un reģiona izaugsmi?” dalībnieki apliecināja, ka darba vide un darbinieku labbūtība nav sekundārs aspekts, bet būtisks priekšnoteikums konkurētspējīgam biznesam. Diskusija veiksmīgi savienoja zinātnes skatījumu, uzņēmēju pieredzi un praktiskus risinājumus, dodot dalībniekiem gan zināšanas, gan iedvesmu jaunu labbūtības iniciatīvu ieviešanai savos uzņēmumos.

Notika arī tīklošanās, kas kļuvusi par šāda veida pasākumu neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmēji aktīvi veidoja jaunus kontaktus, apsprieda sadarbības idejas un dalījās pieredzē par labbūtības iniciatīvu ieviešanu.

Vakara noslēgumā jau trešo gadu norisinājās Liepājas uzņēmēju godināšana “Uzņēmējs Liepājā”, kurā tika paziņoti iedzīvotāju balsojuma rezultāti nominācijās:

• Uzņēmums ar nozīmīgu sociālo ietekmi – “Ostudio Gymclub” SIA
• Progresīvākais tehnoloģiju uzņēmums – “Caljan” LSEZ SIA
• Aktīvākais tūrisma nozares uzņēmums – kafejnīca Panna (“Viedaga” SIA)

Uzvarētāji demonstrē izcilību savās nozarēs, inovācijas un spēju veidot pozitīvu ietekmi gan uz darbiniekiem, gan vietējo kopienu un uzsver Liepājas uzņēmējdarbības daudzveidību un spēju piesaistīt ieguldījumus, veicināt inovācijas un attīstīt reģiona ekonomiku.

Pasākumu organizēja LTRK Kurzemes reģiona nodaļa sadarbībā ar Liepājas valstspilsētas pašvaldību, Bonusukarti, Kurzemes plānošanas reģionu, biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris”, biedrību “ImpactHUB Liepāja”, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks”, LSEZ SIA “Northside Business Park” un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (Enterprise Europe Network).

Pasākums organizēts Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (Enterprise Europe Network) ietvaros. Eiropas Biznesa atbalsta tīklu finansē programma SMP (Single Market Programme) periodā 2025-2028.