Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta Eiropas Savienības mērķi uzlabot darba apstākļus digitālajās darba platformās, aizsargāt tajās strādājošo personu tiesības un nodrošināt lielāku skaidrību par darba attiecībām. Vienlaikus LTRK uzsver, ka jaunais regulējums Latvijā jāievieš pārdomāti, neradot uzņēmējiem un citām iesaistītajām pusēm lieku administratīvo slogu un neskaidrību.

Latvijā strīdus par to, vai starp personu un platformu pastāv darba tiesiskās attiecības, izskata tiesa. LTRK ieskatā nav nepieciešams veidot paralēlu kārtību, kurā šādus jautājumus varētu izšķirt arī Valsts darba inspekcija. Tas varētu radīt situācijas, kurās par vienu jautājumu tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi. Tāpat likumā skaidri jānosaka, kādos gadījumos piemērojama nodarbinātības prezumpcija un kādas ir tās robežas.

Svarīgus lēmumus nedrīkst pilnībā uzticēt algoritmiem. Automatizētās sistēmas var palīdzēt atklāt pārkāpumus un sagatavot lēmumus, taču galīgais lēmums par personas konta vai līgumattiecību ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu jāpieņem cilvēkam. Viņam jāizvērtē konkrētā situācija, nevis tikai formāli jāapstiprina sistēmas ieteikums. Arī automatizēto sistēmu iespējamie riski darba vidē jāvērtē pēc konkrētajiem apstākļiem. Tas, ka uzņēmums izmanto šādas sistēmas, pats par sevi vēl nenozīmē, ka darba vidē pastāv risks.

LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa uzsver: “Latvijā jau tā ir daudz regulatīvo prasību un šķēršļu uzņēmējdarbībai. Tāpēc, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ir svarīgi ieviest tikai to, kas patiešām nepieciešams, neradot papildu administratīvo slogu. Piemēram, pierādīšanas pienākuma pārejai jāattiecas uz gadījumiem, kad tiek izbeigtas darba vai līgumattiecības, kā paredz direktīva, nevis uz jebkurām nelabvēlīgām sekām. Tāpat jābūt skaidriem un paredzamiem noteikumiem par ekspertu izmaksu segšanu.”

LTRK norāda, ka likumā jānošķir jaunu personas datu vākšana no tādu datu izmantošanas, kurus platforma jau iepriekš likumīgi ieguvusi un saglabājusi. Tas ir svarīgi, piemēram, pārbaudot, vai persona joprojām atbilst normatīvo aktu prasībām un vai tās licences un atļaujas ir derīgas. Šādām pārbaudēm jābūt iespējamām arī laikā, kad persona platformā nestrādā, ja vien netiek vākti papildu personas dati.

Tāpat svarīgi, lai personas, kas strādā digitālajās platformās, saņemtu saprotamu informāciju par to, kā algoritmi pieņem lēmumus. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmumiem jāatklāj sistēmu pirmkods vai drošības risinājumi, kuru publiskošana ļautu šīs sistēmas apiet. Turklāt saņemto konfidenciālo informāciju drīkst izmantot tikai likumā noteikto tiesību īstenošanai.

LTRK uzsver, ka regulējumā skaidri jānosaka katras iesaistītās puses atbildība un precīzi jānošķir digitālā darba platforma, starpnieks, platformā strādājošā persona un tās pārstāvis. Piemēram, uzņēmējs, kurš darbu platformā veic ar savas juridiskās personas starpniecību, automātiski nav uzskatāms par starpnieku. Savukārt personas pārstāvim jābūt attiecīgam pilnvarojumam. Arī ārpakalpojumu sniedzēju atbildība par datu aizsardzību jānosaka atbilstoši tam, kāda ir viņu faktiskā loma un iesaiste.

LTRK aicina Labklājības ministriju, turpinot likumprojekta virzību, ņemt vērā uzņēmēju priekšlikumus un nodrošināt, ka jaunais regulējums aizsargā platformu darbā iesaistīto personu tiesības, vienlaikus saglabājot skaidrus un paredzamus līguma noteikumus un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.