Ilze Dambe: Kad Latvija kļūst par mazu
11.08.2026
Latvijas uzņēmumu izaugsmes stāsti arvien biežāk sniedzas tālāk par valsts robežām. Mazā vietējā tirgus apstākļos uzņēmumiem, kas vēlas augt, eksports nav tikai iespēja palielināt pārdošanas apjomus – tas ir loģisks nākamais attīstības solis. Darbs starptautiskajos tirgos paver jaunas iespējas, mudina pilnveidoties un palīdz radīt arvien augstāku pievienoto vērtību.
Uzņēmējdarbībā izaugsme reti notiek nejauši. Tā prasa spēju pielāgoties, pieņemt drosmīgus lēmumus un nepārtraukti attīstīties. Latvijā vietējais tirgus ir lielisks sākumpunkts, taču uzņēmumiem, kuri vēlas augt ilgtermiņā, ar to vien nepietiek. Ieejot ārvalstu tirgos, uzņēmumi saskaras ar daudz augstākām prasībām – jāspēj konkurēt ne tikai ar vietējiem, bet arī starptautiskiem spēlētājiem, jāpielāgojas dažādu valstu klientu vajadzībām un jāspēj ātri reaģēt uz pārmaiņām. Tieši šī pieredze bieži kļūst par spēcīgu dzinējspēku uzņēmuma attīstībai un ļauj sasniegt to izaugsmi, ko vietējais tirgus vien nespētu nodrošināt.
Vietējais tirgus kādā brīdī kļūst par šauru
Vietējais tirgus ir svarīgs atspēriena punkts, taču mazā valstī tas agri vai vēlu kļūst par šauru. Eksports uzņēmumam nozīmē ne tikai iespēju sasniegt jaunus klientus, bet arī nepārtrauktu attīstību. Darbs starptautiskajos tir gos uzņēmumus mudina pilnveidot produktus un procesus, ieguldīt inovācijās un meklēt arvien efektīvākus risinājumus. No tā iegūst ne tikai pats uzņēmums, bet arī klienti, darbinieki un sadarbības partneri. To apstiprina arī Pasaules Bankas ilggadējie pētījumi[1], kuros secināts, ka eksportējoši uzņēmumi ir produktīvāki un rada lielāku pievienoto vērtību nekā uzņēmumi, kas darbojas tikai vietējā tirgū. Kā rāda SIA “Staļi” attīstības stāsts, eksports nav tikai pārdošanas kanāls – tas kļūst par būtisku uzņēmuma izaugsmes dzinējspēku.
SIA “Staļi” ir dibināts 1993. gadā un jau vairāk kā 30 gadus piedāvājam klientiem visā pasaulē premium kvalitātes produkciju no dabīgiem izejmateriāliem. Uzņēmums ražo koka un koka alumīnija logus un durvis, kā arī līmētās koksnes produkciju. Tieši šiem produktiem ārvalstu tirgos ir ievērojami plašākas izaugsmes iespējas nekā Latvijā, tādēļ eksports kļuva par loģisku attīstības virzienu. Gadu gaitā eksporta tirgi nodrošinājuši uzņēmuma izaugsmi, ļaujot palielināt apgrozījumu, gūt peļņu un ieguldīt līdzekļus turpmākā attīstībā.
2025. un 2026. gadā tika atvērti vairāki vietējie interneta veikali Skandināvijā, kļūstot klientiem pieejamāki arī tiešsaistē. Tas ļauj uzņēmumam attīstīt ne tikai B2B, bet arī B2C segmentu un paplašināt noieta tirgus.
Nepaļauties uz vienu tirgu
Vēl viena svarīga eksporta mācība ir nepaļauties tikai uz vienu tirgu. Pēdējo gadu notikumi – pandēmija, ģeopolitiskā spriedze, piegādes ķēžu traucējumi un ekonomiskās svārstības – spilgti parādījuši, cik strauji var mainīties uzņēmējdarbības vide. Ja uzņēmuma darbība balstās tikai uz vienu vai dažiem eksporta tirgiem, jebkuras pārmaiņas tajos var būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību un nākotni. Savukārt diversificēts eksports mazina šos riskus un nodrošina lielāku stabilitāti ilgtermiņā. To apstiprina arī Starptautiskā Valūtas fonda ziņojums[2], kurā uzsvērts, ka mazām ekonomikām eksporta tirgu diversifikācija ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā mazināt ekonomiskos satricinājumus un stiprināt noturību pret ārējiem šokiem. Jo plašāks uzņēmuma eksporta tirgu loks, jo mazāka ir atkarība no vienas valsts ekonomiskās situācijas vai politiskajiem lēmumiem.
Lemjot par labu ieiešanai eksporta tirgos, jau sākotnēji izvēlējāmies savu produkciju piedāvāt vairākos reģionos. Protams, laika gaitā lielāks noiets veidojās tikai atsevišķos no tiem, tomēr šāda izvēle nozīmēja, ka laikā, kad vienā tirgū pieprasījums samazinājās, uzņēmums varēja koncentrēt lielākus resursus uz citiem tirgiem, saglabājot stabilu izaugsmi.
Otrs pozitīvais aspekts noteikti ir produkcijas daudzveidība, kas arī ļauj apgūt vairāk tirgus un veiksmīgāk diversificēt tirgus svārstību riskus. Ražojam vairāk nekā trīsdesmit dažādu profilu sistēmas, pielāgotas katram tirgum un balstītas uz tā tradīcijām, tai skaitā, gan Skandināvijas tipa, gan Eiropas tipa, gan Anglijas tipa sistēmas, tāpat piedāvājam plašu iekšdurvju, ārdurvju un bīdāmo sistēmu klāstu. Līdztekus tam tiek ražota arī līmēto plātņu produkcija un premium kvalitātes apkures granulas. Šāds plašs produktu klāsts nodrošina iespēju konkurēt dažādu valstu tirgos.
Ne tikai sava uzņēmuma izaugsmes dēļ
Katrs uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas ārvalstu tirgos, rada pievienoto vērtību arī Latvijas ekonomikai – tiek radītas darba vietas, maksāti nodokļi, attīstītas jaunas tehnoloģijas un stiprināta valsts konkurētspēja. Ar katru jaunu tirgu, katru noslēgto darījumu un katru produktu, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, mēs stiprinām arī savu valsti. Tāpēc eksports nav stāsts tikai par uzņēmējdarbību – tas ir stāsts par Latvijas konkurētspēju, labklājību un nākotni. Mazai valstij tā nav greznība vai izvēle. Tā ir nepieciešamība.
SIA “Staļi” attīstības stāsts pierāda, ka ir būtiski sākt un neapstāties, jo izaugsmes ceļš ne vienmēr ir tikai veiksmes stāsts un eksporta tirgu apguve vienmēr ir izaicinājumu un reizēm arī neveiksmju pilna. Tomēr ir vērts iet šo ceļu, jo rezultāts būs pozitīvs. Eksporta tirgi dod stabilitāti un arī izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot ar darbu cilvēkus reģionā un nodokļu pienesumu valsts budžetā. Un kas patiesībā galvenais – nes Latvijas vārdu un meistaru pratību pasaulē!
Par SIA “Staļi” pieredzi un citiem Latvijas uzņēmumu eksporta veiksmes stāstiem plašāk varēs uzzināt uzņēmumu izaugsmes forumā “ExportUp!”, kas notiks 1. oktobrī kinoteātrī Forum Cinemas.
Autore: LTRK biedra, uzņēmuma SIA “Staļi” īpašniece un valdes locekle Ilze Dambe
Jaunākās ziņas
05.08.2026
LTRK iekļauta Finanšu sektora attīstības padomes sastāvā
Latvijas Republikas Ministru kabinets vakar, 4. augustā, apstiprināja grozījumu Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) nolikumā, ar kuru padomes sastāvā turpmāk ...
21.07.2026
LTRK ārvalstu pārstāvju tīkls stiprina Latvijas uzņēmēju iespējas eksporta tirgos visā pasaulē
Pagājušajā nedēļā, 16. un 17. jūlijā, Rīgā pulcējās vairāk nekā 20 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ārvalstu pārstāvji no ...
21.07.2026
Baltijas valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras aicina premjerus uzņemties politisko atbildību par “Rail Baltica” īstenošanu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Lietuvas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru asociācija ir nosūtījušas ...