Šobrīd sagatavošanas un diskusiju procesā ir grozījumi Darba likumā, un arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas paredz būtiskas izmaiņas darba devēja un darba ņēmēja attiecībās, padarot regulējumu līdzsvarotu, atbilstošāku šodienas realitātei darba tirgū. Bet diskusijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) par nepieciešamajiem grozījumiem jau atkal draud nonākt strupceļā.

Darba devēji Latvijā jau gadiem cīnās par katru darbinieku un algu līmenis pēdējā desmitgadē būtiski pieaudzis — oficiālie dati rāda, ka no 2014. līdz 2024. gadam vidējā alga palielinājusies par 220%. Jau 480 tūkstošiem darbinieku Latvijā darba devēji nodrošina veselības apdrošināšanas polises, iegulda darbinieku izglītībā un piedāvā virkni citu labumu. Taču speciālistu trūkums nemazinās. Darbinieku prasmes un attieksme ir uzņēmumu panākumu atslēga, tāpēc uzņēmumi darba ņēmēju labā dara visu, kas to spēkos. Neskatoties uz to, privātajos uzņēmumos strādājošo skaits arvien samazinās un vietējais tirgus sašaurinās.

Vienlaikus Latvijā ir lielākās izmaksas Baltijā uz vienu darbinieku – nodokļi, darba nespējas lapu apmaksa un citas retāk minētas izmaksas. Līdz ar to, uzņēmumiem ir grūtāk eksportēt un pelnīt nodokļus Latvijas budžetam, un ar vien vairāk uzņēmumi strādā ar zaudējumiem (2024. gadā tie bija jau 51 tūkstotis uzņēmumu). Ne velti atskan aicinājumi valdībai taupīt, jo tā turpināt tērēt publiskos līdzekļus vairs nevar.

Darba devējiem nedraudzīgs Darba likums un LBAS pārstāvju kategoriskā nostāja pret ierosinātajiem grozījumiem rada Latvijas tautsaimniecībai nelabvēlīgu situāciju, kurā apdraudēti ir ne tikai valsts budžeta ieņēmumi, bet arī nākotnes pensijas. Mazāk uzņēmēju nozīmē mazāk darba vietu un mazāk nodokļu ieņēmumu, kas attiecīgi samazina valsts iespējas finansēt pensijas, veselības aprūpi un citas būtiskas jomas.

Latvijā Darba likums ir izstrādāts ļoti detalizēti, ērtāk to būtu vienkāršot, atstājot vietu koplīgumam, kas darba attiecības regulētu jau krietni niansētāk. Pašlaik šķiet, ka iesaistītās puses nav gatavas tik būtiskām pārmaiņam, tādēļ notiek darbs ar esošā Darba likuma uzlabošanu, līdz puses patiesi un pēc būtības vēlēsies izpildīt Eiropas Savienības (ES) ieteikumus.

LTRK ir  saņēmusi un iekšēji pārrunājusi vairākus desmitus ierosinājumu Darba likuma labojumiem. Redzot oponentu nevēlēšanos tajos ieklausīties, esam koncentrējušies uz minimāli iespējamo – astoņiem priekšlikumiem. Visvairāk diskusiju raisa priekšlikums noteikt virsstundu minimālo apmaksu 50% apmērā. Latvija šobrīd ir vienīgā ES valsts, kur virsstundu minimālā likme ir 100%. Tā ir ļoti neelastīga pieeja un vislabāk virsstundu apmaksas apmēru atstāt darba devēju un darba ņēmēju pašu ziņā, kā bieži praksē notiek. Nosakot minimālo apmaksu 50% apmērā, mēs redzēsim lielāku darba devēju iespēju un vēlmi virstundas uzskaitīt.

Ir novērojami LBAS aktīvi centieni sabotēt minētos grozījumus Darba likumā, piesedzoties ar arodbiedrību biedru aizstāvību, patiesībā virzot savas intereses iesaistīt vairāk biedrus un piesaistīt finansējumu. Privātajā sektorā arodbiedrības nav populāras, jo darbinieku tiesību ievērošanu pilnībā nodrošina uz darbinieka aizsardzību fokusētais un ļoti detalizētais Darba likums, kā arī ļoti efektīva Darba inspekcija. LBAS sastāvā ir 20 arodbiedrības,  tai skaitā Pašvaldības darbinieku, Izglītības un zinātnes darbinieku, Valsts iestāžu, Pašvaldību uzņēmumu un finanšu darbinieku, Veselības un sociālās aprūpes darbinieku, Iekšlietu darbinieku un daudzas citas valsts budžeta iestāžu darbinieku arodbiedrības. Dažas no arodbiedrībām nav pievienojušās savienībai atšķirīgo uzskatu dēļ.  Privātais sektors ir pārstāvēts ļoti maz – LBAS atzīst, ka tie ir 2% no nodarbinātajiem.  Tāpēc nav saprotama organizācijas pārlieku aktīvā iejaukšanās tēmās, kas skar pārsvarā privāto sektoru. Arī veto tiesības Trīspusējā padomē, kas bloķē daudzas iniciatīvas, nes stagnējošu ietekmi valsts un ekonomikas attīstībai.

Ļoti daiļrunīgs LBAS agresijas piemērs ir vēršanās pret darba devējiem, ierosinot izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz darba devēja kriminālatbildību ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem, ja, piemēram, uzņēmuma vadītājs atsakās darba laikā un darba telpās ielaist LBAS pārstāvjus darbinieku aģitācijai. Šis priekšlikums ir ne tikai atradis dzirdīgas ausis Labklājības ministrijā, bet jau ir nonācis Tieslietu ministrijā saskaņošanai. Ir daudz līdzīgu piemēru organizācijas centieniem piespiest to “mīlēt” ar likuma varu, izmantojot skaļu un agresīvu retoriku, ietekmīgu lobija spēku, juristus un finanses.

Dialogam ir vajadzīgas divas puses un tās ir darba devējs un darba ņēmējs. Vislabāk tas risinās Darba likuma un konkurences regulētos apstākļos, katrā konkrētā uzņēmumā, abām pusēm vienojoties par savām interesēm, tiesību un pienākumu līdzsvaru, kā arī kopīgu darbu uzņēmuma attīstībai. Organizācijām, kas darba ņēmējus kūda pret darba devējiem un nevēlas līdzsvarotu, abām pusēm taisnīgu Darba likumu, nav vietas šajā dialogā, ja gribam veselīgu Latvijas ekonomikas attīstību.

Autore: Inga Zemdega – Grāpe, LTRK viceprezidente, padomes locekle,
Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāja
“Nemo SIA” valdes priekšsēdētāja