Šodien, 27. oktobrī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizēja apaļā galda diskusiju “Vanšu tilta remontdarbi un satiksmes organizācija to laikā”. Tajā valsts institūciju, pašvaldības, uzņēmēju un pētnieku pārstāvji vērtēja Vanšu tilta remontdarbu iespējamo ietekmi uz Rīgas satiksmi un ekonomiku, kā arī pagaidu tilta un citu alternatīvu risinājumu īstenošanas iespējas. LTRK mērķis bija panākt vienošanos par saskaņotu rīcības plānu, kurā noteikti konkrēti uzdevumi, atbildīgie un izpildes termiņi. Diskusijā tika uzsvērts, ka Vanšu tilta remontdarbi jārisina nacionālā līmenī, mazinot birokrātiskos šķēršļus un paātrinot nepieciešamo iepirkumu īstenošanu. Finanšu ministrija pauda gatavību kopumā sniegt finansiālu atbalstu pagaidu tilta iegādei.

Diskusijā piedalījās gan valdības, gan Rīgas pašvaldības vadība: finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs un viņa vietnieks Māris Sprindžuks, kā arī Rīgas valstspilsētas Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš. Valsts infrastruktūras skatījumu pārstāvēja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, bet pētnieku perspektīvu – LU domnīcas LV PEAK pētniece Dace Zīle. Uzņēmēju viedokli pauda Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvis Kristaps Bērziņš, LTRK Būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības komitejas priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Kā neatkarīgs eksperts sarunā piedalījās ceļu inženieris un uzņēmējs Jānis Vasaraudzis. Diskusiju moderēja Jānis Krēvics.

Diskusiju atklāja Latvijas Universitātes domnīcas LV PEAK vērtējums par Vanšu tilta pilnīgas vai daļējas slēgšanas ietekmi uz pilsētvidi, savukārt pēc tam Rīgas dome prezentēja aktualitātes par gaidāmajiem remontdarbiem.

“Diskusija apliecināja, ka problēma ir skaidra visām iesaistītajām pusēm, tāpēc svarīgi turpināt iesākto dialogu un nodrošināt caurspīdīgu procesu un lēmumu pieņemšanu. Papildu šodien Finanšu ministrija apstiprināja, ka finansējums Vanšu tilta pagaidu tiltam būs pieejams. Lai iecerēto pagūtu īstenot, nepieciešams darboties ārkārtas režīmā – mazināt birokrātisko slogu, noteikt projekta prioritāti nacionālā līmenī un ieviest skaidru prioritizēšanas mehānismu, kas ļautu iespējami ātri veikt nepieciešamos izpētes darbus, uzsākt iepirkumus un nodrošināt to norisi atbilstoši projekta termiņiem. Tas nozīmē, ka pagaidu tiltu pašā optimistiskākajā scenārijā būtu iespējams uzbūvēt vēl 2027. gadā, taču tam nepieciešama visu iesaistīto pušu koordinēta rīcība – gan no valdības, gan no Rīgas domes, gan no VSIA “Latvijas Valsts ceļi” puses. Vienlaikus krustojumu pārbūve un efektīvāka satiksmes plūsmas organizēšana, tostarp visas Rīgas infrastruktūras efektīva izmantošana, būs nepieciešama jebkurā gadījumā, tamdēļ īstenojami pēc iespējas ātri. Šie risinājumi var papildināt cits citu, lai remontdarbu laikā Rīgā saglabātu pēc iespējas ērtāku pārvietošanos. Mēs noteikti nevēlamies, lai gala lēmums par Vanšu tilta pārbūvi būtu sasteigts – tam jābūt pārdomātam un balstītam konkrētos datos, taču nevaram arī pieļaut nevajadzīgu vilcināšanos,” par diskusijā apspriesto stāsta LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Diskusijas dalībnieki arī pievērsās pagaidu tilta tehniskajiem jautājumiem. Sarunā vērtēja, kur tiltu labāk novietot, kāds būs joslu skaits un caurlaidība. Tāpat arī tika apspriests, kādi citi rezerves plāni varētu būt īstenojami, ja tomēr dažādu apstākļu dēļ pagaidu tiltu nevarēs uzbūvēt 2027. gadā.

“Diskusijas laikā arī kopīgi atzinām, ka viens pagaidu tilts neatrisinās visas satiksmes problēmas – jau šobrīd jādomā par krustojumu pārplānošanu, ko Rīgas dome apliecina, ka jau dara. Mērķim jābūt efektīvāk izmantot esošo infrastruktūru, lai satiksmes plūsma būtu pēc iespējas raitāka un Vanšu tilta remonta laikā neveidotos papildu sastrēgumi. Kā liecina šodien domnīcas LV PEAK prezentētie dati, ja ceļā pavadītais laiks dienā pieaugtu par 30 minūtēm, ikmēneša zaudējumi sasniegtu aptuveni 12,5 miljonus eiro,” uzsver Jānis Lielpēteris. “Rīgas dome arī apliecināja, ka Vanšu tilts tehniski vēl var turpināt darboties un tā slēgšana nav nepieciešama uzreiz, kas potenciāli nozīmē arī to, ka trešo darbu etapu, kurā paredzēta vanšu nomaiņa un satiksmes slēgšana, vajadzības gadījumā var pārcelt vismaz par trim mēnešiem. To iespējams darīt, ja pagaidu tilts līdz tam vēl nebūs uzbūvēts. Tas dod mums papildu laiku pagaidu tilta izbūvei un iespēju labāk sagatavoties gaidāmajiem satiksmes ierobežojumiem. Visbeidzot, arī mēs, uzņēmēji, šajā procesā esam gatavi aktīvi iesaistīties, atgādinot lēmumu pieņēmējiem, cik būtiska ir Rīgas sasniedzamība un nepārtraukta uzņēmējdarbības darbība. Ja spēsim pieņemt lēmumus laikus, virzīt darbus paralēli un izmantot visu pieejamo infrastruktūru, mums ir iespēja ne tikai mazināt gaidāmos satiksmes traucējumus, bet arī izveidot Rīgā efektīvāku un noturīgāku satiksmes sistēmu ilgtermiņā.”

LTRK turpinās sekot līdzi Vanšu tilta pārbūves gaitai un aicinās atbildīgās institūcijas regulāri un publiski informēt par rīcības plāna izpildi.