Runājot par Eiropas Savienības (ES) finansējumu, visbiežāk jautājam, cik Latvija saņems. Taču ne mazāk svarīgi ir saprast, ko ar šo finansējumu spēsim panākt – vai tas palīdzēs mūsu uzņēmumiem kļūt produktīvākiem un konkurētspējīgākiem, palielināt eksportu un nodrošināt augstākas algas. No Latvijas ekonomikas izaugsmes un uzņēmumu konkurētspējas būs atkarīga arī valsts spēja finansēt drošību, izglītību un veselības aprūpi.

Tāpēc sarunas par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam nav tikai diskusija par finansējuma sadali. Tās ir sarunas par Latvijas ekonomikas nākotni un to, kādas attīstības iespējas radīsim mūsu uzņēmumiem.

Ko piedāvā Eiropa, un par ko vēl jāvienojas?

ES daudzgadu finanšu shēma jeb MFF nosaka kopējo izdevumu apjomu un prioritātes septiņiem gadiem. Tās ietvaros tiek pieņemti ikgadējie ES budžeti un finansētas ilgtermiņa programmas. Eiropas Komisija nākamajam periodam piedāvā gandrīz divus triljonus eiro faktiskajās cenās – tik liels būtu visas ES septiņu gadu budžets. Lielāka nozīme paredzēta konkurētspējai, drošībai un aizsardzībai, vienlaikus saglabājot atbalstu reģionu attīstībai un lauksaimniecībai. [4]

Izskanējis arī priekšlikums vairākas finansējuma jomas apvienot valsts un reģionu partnerības plānā. Savukārt jaunais Eiropas Konkurētspējas fonds būtu paredzēts stratēģisko tehnoloģiju un rūpniecības attīstības atbalstam. [1] Latvijai jāpanāk, lai šīs iespējas būtu pieejamas arī mūsu uzņēmumiem, paredzot samērīgas prasības un atbalstu dalībai starptautiskos projektos.

Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums vēl nav galīgā vienošanās. Vairākas neto maksātājvalstis – valstis, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem, – pieprasa būtiski samazināt kopējo budžeta apjomu. [6] Īrijas prezidentūras 10. oktobra kompromisa piedāvājumā jau paredzēts samazinājums par aptuveni 8% jeb 141 miljardu eiro salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu, abas summas rēķinot 2025. gada cenās. [7]

Īpašas bažas rada priekšlikums par gandrīz 13% samazināt konkurētspējas, labklājības un drošības finansējumu, bet pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu – gandrīz par 10%. [7] Vienlaikus 15. oktobra secinājumos Eiropas Savienības vadītāji uzsver nepieciešamību padziļināt vienoto tirgu, mazināt birokrātiju un mobilizēt investīcijas. [8] Manuprāt, šīm ambīcijām jāatspoguļojas arī finansējuma sadalījumā.

Pēc 13. oktobra Vispārējo lietu padomes diskusijas priekšlikumu 15. oktobrī apsprieda Eiropadome. [5; 8] Vienošanās par MFF kopējo apjomu un finansējuma sadalījumu vēl nav panākta, un minētie samazinājumi nav apstiprināti. Eiropadome aicināja tās priekšsēdētāju António Koštu turpināt sarunas. Vienošanās līdz 2026. gada beigām ļautu 2027. gadā pieņemt nepieciešamos tiesību aktus, nodrošinot, ka finansējums saņēmējiem ir pieejams bez pārtraukuma no 2028. gada janvāra. [8]

Latvijas izvēle – ko finansēsim un kādu rezultātu gaidīsim?

Finanšu ministrijas septembrī publiskotajā plānošanas informācijā Latvijas finansējuma aploksne bija aptuveni 9,3 miljardi eiro, savukārt ministriju iesniegto investīciju priekšlikumu kopējais apjoms sasniedza aptuveni 27 miljardus eiro – gandrīz trīsreiz vairāk. [2] Tā ir sākotnējā plānošanas bāze, jo galīgais finansējuma apjoms būs atkarīgs no sarunu rezultātiem un neietvers visas iespējas, ko piedāvā ES līmeņa programmas. Tāpēc ir skaidrs, ka finansējuma nepietiks visām iecerēm. Manuprāt, galvenajam izvēles kritērijam jābūt ieguldījuma ietekmei uz konkurētspēju. Vai tas palielinās produktivitāti, piesaistīs privāto kapitālu, uzlabos darbaspēka prasmes un paplašinās eksporta iespējas? Vai ieguldījumi infrastruktūrā palīdzēs samazināt izmaksas un novērst šķēršļus uzņēmumu attīstībai?

Kohēzijas politika ir viens no instrumentiem, kas palīdz mazināt attīstības atšķirības starp Eiropas reģioniem. Latvijai tā ir iespēja stiprināt ekonomikas pamatus, prioritāti piešķirot ieguldījumiem, kuru radītā vērtība saglabājas arī pēc projektu īstenošanas.

Latvija iestājas par papildu atbalstu ES austrumu pierobežai, ņemot vērā kara radītos drošības un ekonomiskos izaicinājumus. [3] Šajā gadījumā drošība un konkurētspēja ir cieši saistītas – līdzās aizsargātai robežai nepieciešamas darbavietas, kvalitatīva infrastruktūra un savienojamība, kā arī uzņēmēji, kuri ir gatavi investēt un attīstīt savu darbību. Tieši šādu apstākļu kopums var nodrošināt reģiona ilgtermiņa dzīvotspēju.

Kāpēc šo iespēju nedrīkstam atlikt?

Manuprāt, šis var izrādīties viens no pēdējiem plānošanas periodiem, kad Latvijai būs pieejams tik nozīmīgs kohēzijas finansējums, lai panāktu būtisku attīstības izrāvienu. Par laiku pēc 2034. gada vēl nav pieņemti lēmumi, taču gan ES prioritātes, gan atbalsta nosacījumi var mainīties vēl vairāk. Tāpēc nevaram plānot valsts attīstību, pieņemot, ka līdzīga apjoma finansējums būs pieejams arī turpmāk.

Ilgstoši balstīt valsts attīstību uz ārēju finansējumu nav gudri. Eiropas līdzekļi jāiegulda tā, lai nākotnē Latvija pati spētu radīt lielāku ekonomisko vērtību: uzņēmumi ražotu konkurētspējīgākus produktus, vairāk eksportētu, cilvēki saņemtu augstākas algas un valstij pieaugtu nodokļu ieņēmumi. Manuprāt, tieši tā jāvērtē šī budžeta panākumi – pēc tā, cik spēcīgu ekonomiku būsim izveidojuši un cik daudz spēsim finansēt paši, ja ES atbalsts samazināsies vai mainīsies.

Arī vēlēšanu rezultātus es uztveru kā mandātu daudz nopietnāk pievērsties ekonomikas attīstībai. Šai prioritātei jāatspoguļojas arī Latvijas nostājā sarunās par ES daudzgadu budžetu.

LTRK un uzņēmējiem ir jāiesaistās jau tagad – gan nosakot investīciju prioritātes, gan izvērtējot ES budžeta finansēšanas priekšlikumus. Vienlaikus jāraugās, lai jaunas izmaksas un finansējuma nosacījumi nekļūtu par šķērsli konkurētspējai, kuru vēlamies stiprināt.

Es gribētu, lai pēc septiņiem gadiem varam ar pārliecību teikt: Latvijas uzņēmumi ir kļuvuši produktīvāki, eksports ir audzis, cilvēki pelna vairāk un valsts ir kļuvusi drošāka. Un mēs spējam skaidri parādīt, kuri šodien pieņemtie lēmumi ir palīdzējuši to sasniegt. Šī ir iespēja, kuru nedrīkstam atlikt uz nākamo ES budžeta periodu.

Autore: LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa

Avoti:

1. ES Padome: ES ilgtermiņa budžets 2028.–2034. gadam

2. FM: nākamā ES fondu perioda plānošanas gaita, 30.09.2026.

3. FM: papildu kohēzijas finansējums austrumu pierobežai, 08.09.2026.

4. Eiropas Komisija: priekšlikums ES budžetam un jauniem pašu resursiem

5. ES Padome: 13. oktobra Vispārējo lietu padomes rezultāti

6. Sešu dalībvalstu kopīgais paziņojums par MFF 2028.–2034. gadam, 27.08.2026.

7. Īrijas prezidentūras MFF sarunu piedāvājums, 10.10.2026.; salīdzinājuma tabula 51. lappusē 8. Eiropadomes 15. oktobrī pieņemtie secinājumi par konkurētspēju un nākamo MFF; publicēti 16.10.2026.