Vanšu tilts ir jāatjauno – par to šaubu nav. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Rīgas transporta infrastruktūras objektiem, un tā droša ekspluatācija ir svarīga gan pilsētas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Taču tikpat svarīgi kā pats remonts ir jautājums – kā mēs organizēsim satiksmi laikā, kad tilts tiks pārbūvēts? Šis nav tikai satiksmes organizācijas vai būvniecības tehnisks jautājums. Tas ir arī jautājums par Rīgas un Latvijas ekonomiku.

Jau jūlijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsās pie atbildīgajām amatpersonām, aicinot savlaicīgi meklēt risinājumus un informēt uzņēmējus par plānoto satiksmes organizāciju. Iemesls tam ir vienkāršs – pilnīga Vanšu tilta slēgšana radītu būtiskas izmaksas ne tikai autovadītājiem, bet visai pilsētai. Vairākas nevalstiskās organizācijas, tostarp LTRK, ir veikušas indikatīvus aprēķinus, izmantojot Latvijas Valsts ceļu metodiku. Tie liecina: ja Vanšu tilts tiktu pilnībā slēgts, papildu izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem 365 dienu laikā varētu sasniegt aptuveni 252 miljonus eiro jeb ap 690 tūkstošiem eiro katru dienu. Pat sešu mēnešu periodā tās būtu aptuveni 124 miljoni eiro.  Aprēķini balstīti uz aplēses, ka tiltu diennaktī izmanto aptuveni 50 000 transportlīdzekļi, bet tilta slēgšanas gadījumā, izmantojot alternatīvus maršrutus, katra transportlīdzekļa papildus braukšanas laiks būs aptuveni 22 minūtes (abos virzienos) un papildus nobraucamais attālums būs aptuveni 3 km.

Tie nav tikai cipari uz papīra. Tilta slēgšana nozīmētu garākus maršrutus, ilgāku laiku ceļā un papildu slodzi pārējiem Daugavas tiltiem un pilsētas ielām. Tas ietekmētu cilvēku nokļūšanu darbā, uzņēmumu loģistiku, piegādes un ikdienas uzņēmējdarbību, bet vienlaikus arī Rīgas pieejamību pilsētas viesiem un tūristiem. Īpaši būtiski tas varētu būt laikā, kad pilsētā notiek lieli kultūras, sporta un biznesa pasākumi, kas pulcē gan Latvijas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus. Sarežģītāka pārvietošanās pilsētā var ietekmēt ne tikai pasākumu apmeklētāju nokļūšanu galamērķī, bet arī viesnīcu, ēdināšanas, tirdzniecības un citu ar viesu apkalpošanu saistīto uzņēmumu darbību.

Tilts nav tikai būvkonstrukcija – tas ir būtisks posms pilsētas ekonomiskās dzīves funkcionēšanā. Tāpēc šobrīd svarīgākais ir nevis izvēlēties vienu risinājumu un pēc tam mēģināt pielāgoties tā sekām, bet pirms būvdarbu sākuma rūpīgi salīdzināt visas iespējas transporta plūsmas organizēšanai tilta remonta laikā. Tas nozīmē izvērtēt būvdarbu organizēšanu pa posmiem, iespēju saglabāt vismaz daļēju satiksmi pār tiltu, pagaidu tilta izbūvi un citus risinājumus. Katram scenārijam jāvērtē ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī tā ietekme uz satiksmi, uzņēmējdarbību, tūrismu un kopējo ekonomisko aktivitāti.

Viens no apspriestajiem risinājumiem ir pagaidu tilts, kura izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni eiro. Pat ja tas būtu nepieciešams tikai uz 8-10 mēnešiem, šāds ieguldījums būtu jāvērtē kontekstā ar zaudējumiem, ko varētu radīt pilnīga Vanšu tilta slēgšana. Vienlaikus LTRK ieskatā līdztekus pagaidu tilta izbūvei jāizvērtē arī citi risinājumi, kas ļautu pēc iespējas saglabāt satiksmi pār esošo tiltu. Piemēram, būvdarbus varētu organizēt pa posmiem un secīgi, atsevišķus darbus, piemēram, vanšu nomaiņu vai ceļa seguma atjaunošanu, neveicot vienlaikus visā tilta platumā. Tāpat būtu vērts izvērtēt iespēju intensīvākos un satiksmi visvairāk ierobežojošos darbus organizēt naktīs un nedēļas nogalēs, kad transporta plūsma ir mazāka. Šāda pieeja varētu ļaut remontdarbu laikā saglabāt vismaz daļēju satiksmi pār tiltu – piemēram, vienu joslu katrā virzienā vai, sliktākajā gadījumā, vismaz vienu kopīgu joslu arī privātajam transportam.

Vanšu tilta pārbūve ir neizbēgama, taču tās plānošanai jābūt tikpat rūpīgai kā pašiem būvdarbiem. Jau šobrīd ir jāmeklē risinājumi, kas pēc iespējas mazāk ietekmētu iedzīvotāju ikdienu, uzņēmējdarbību un ekonomisko aktivitāti.

Tāpēc aicinām Rīgas valstspilsētas pašvaldību sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām skaidri definēt mērķi – Vanšu tilta pārbūves laikā pēc iespējas saglabāt privātā transporta kustību pār Daugavu. Ja šāda risinājuma nodrošināšanai nepieciešams papildu finansējums, tas jāvērtē, ņemot vērā ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī zaudējumus, ko pilnīga satiksmes slēgšana varētu radīt uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Latvijas ekonomikai.

Mums vēl ir iespēja ievērojamo zaudējumu risku novērst pirms būvdarbu sākuma. Tagad ir laiks pieņemt lēmumus, nevis vēlāk skaitīt to cenu.

Autore: LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa