Katrīna Zariņa,
LTRK valdes locekle, ārlietu direktore

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres). Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar  fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Salīdzinājumā ar situāciju pirms pāris gadiem, progress ir acīmredzams – industrija aug, palielinās konkurence, rodas jauni uzņēmumi un tehnoloģijas. Tomēr šī izaugsme arī izgaismo sistēmiskas problēmas, kas kavē vienotu un efektīvu ES spēju attīstību. Viena no tām – pastāvošais nacionālās pieejas pārsvars, kur katra dalībvalsts aizsardzības politiku veido atsevišķi, bieži ar vienu pasūtītāju (valsti) un bez ilgtermiņa garantijām uzņēmējiem.

Vai iespējama vienota Eiropas aizsardzības industrija?

Viens no foruma būtiskākajiem jautājumiem bija: vai, ņemot vērā vēsturiski fragmentēto pieeju, ir iespējams izveidot vienotu Eiropas aizsardzības industriju? Diskusiju dalībnieki norādīja – tas būs iespējams tikai tad, ja dalībvalstu starpā pastāvēs koordinēta rīcība un savstarpēja uzticēšanās.

Līdzšinējās atšķirīgās nacionālās politikas ir radījušas šķēršļus gan inovāciju ieviešanai, gan pārrobežu sadarbībai. Kā forumā atzina vairāki eksperti, ja uzņēmēji nezina, kas no viņiem tiks prasīts un ar kādu pasūtījuma apjomu jārēķinās, viņi neinvestēs. Savukārt, ja katra valsts strādā tikai savā burbulī, industrija nespēj izmantot mērogošanas un integrācijas potenciālu.

Interesantu piemēru forumā sniedza Patria Group, kas, spējot balansēt starp dažādu valstu vajadzībām, ir izveidojusi pārrobežu ražošanas modeli, kas gan paaugstina efektivitāti, gan samazina izmaksas. Šādi piemēri rāda, ka vienots tirgus aizsardzības nozarē nav utopija, bet nepieciešama skaidra politiskā griba.

Iespēja uzņēmējiem. Un atbildība politiķiem

Aizsardzības industrijas attīstība paver iespējas daudziem – inovatoriem, ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī MVU. Tajā pašā laikā forumā izskanēja spēcīgs signāls politiķiem – bez ilgtermiņa līgumiem un skaidra pasūtījuma tirgus izveides, uzņēmēji šo jomu uztvers kā pārāk riskantu.

Forumā tika uzsvērts, cik svarīga ir uzņēmumu vieta aizsardzības piegādes ķēdēs – īpaši tiem, kas vēl tikai plāno ienākt šajā segmentā. Aizsardzības industrija arvien biežāk savieno dažādas nozares, no metālapstrādes un IT līdz loģistikai un enerģētikai. Tā vairs nav noslēgta vide – tā kļūst par integrētu daļu no kopējās ekonomikas struktūras.

Svarīga loma šeit ir arī finanšu sektoram, kuram jāspēj pielāgoties ES prioritātēm un jāturpina virzīties prom no tradicionālā aizsardzības jomas uztveres kā “sarežģīta un grūti atbalstāma”.

Vai Eiropa gatavojas vakardienas karam vai rītdienas?

Forumā uzstājās arī Eiropas Savienības aizsardzības komisārs Andrius Kubilius, kurš uzdeva būtisku un retorisku jautājumu: “Vai Eiropa gatavojas vakardienas karam vai rītdienas karam?”

Šis jautājums precīzi iezīmē šī brīža dilemmas būtību – Eiropas spēja aizsargāt sevi būs atkarīga no tā, cik ātri tā spēs pārorientēt savas industrijas, investīcijas un domāšanu nākotnes risinājumu virzienā. Komisārs uzsvēra, ka drošība vairs nav tikai militāra atbildība – tā ir kopīga politiska un ekonomiska izvēle.

Viņš aicināja dalībvalstis negaidīt ārēju spiedienu, bet proaktīvi ieguldīt industrijas attīstībā, izstrādāt ilgtermiņa pasūtījumu sistēmas un pārveidot ES fondu struktūru, lai tā atbilstu mūsdienu riskiem un iespējām.

Latvijai jāspēlē aktīva loma

Latvija atrodas ES austrumu pierobežā, kas automātiski piešķir mums stratēģisku nozīmi. Taču ar ģeogrāfiju vien nepietiek – ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība. Mums jāveido vide, kur uzņēmēji var kļūt par daļu no Eiropas aizsardzības piegādes ķēdēm, un vienlaikus jādod skaidri signāli ES partneriem – mēs esam gatavi sadarboties.

Mēs, LTRK,  aicinām Latvijas publiskā sektora pārstāvjus – gan Rīgā, gan Briselē – rīkoties koordinēti, skatīties pāri vienas ministrijas robežām un iesaistīties kopīgā ES līmeņa diskusijā. Tikai šādā veidā iespējams nodrošināt, ka Latvijas uzņēmēji tiek iekļauti projektos, kuros tiks ieguldīti būtiski līdzekļi turpmāko gadu laikā.

Šis forums bija vairāk nekā diskusija – tas pierādīja, ka Latvijai ir potenciāls būt nozīmīgai daļai no Eiropas drošības un ekonomikas risinājumiem. Jautājums ir – vai mēs spēsim šo iespēju izmantot?

LTRK turpinās iesākto darbu pie Latvijas uzņēmēju iesaistes Eiropas aizsardzības industrijā, lai mūsu uzņēmumiem būtu vieta arī šajā stratēģiski nozīmīgajā ekonomikas sektorā.