Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tas būtiski samazinātu viņu ienākumus vecumdienās, liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja*. Tikai katrs trešais (31%) respondents šim apgalvojumam nepiekrīt, bet vēl 10% atzīst, ka nepārzina pensiju 2. līmeņa darbības principus.

Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāju interese par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu samazinās. Salīdzinot šī gada februāra un maija aptauju rezultātus, to respondentu īpatsvars, kuri vēlētos izmantot šādu iespēju sarucis no 39% līdz 36%, savukārt to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumu neizņemtu, pieaudzis no 31% līdz 38%. Tas liecina, ka sabiedrībā pakāpeniski pieaug informētība par pensiju uzkrājumu nozīmi nākotnē un priekšlaicīgas izņemšanas sekām, kā rezultātā nostiprinās piesardzīgāka attieksme pret nākotnes uzkrājumu priekšlaicīgu izmantošanu.

Jaunieši vislabāk apzinās priekšlaicīgas izņemšanas riskus

Īpaši augsta izpratne par potenciālajiem riskiem vērojama jauniešu vidū. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 81% respondentu piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var būtiski samazināt ienākumus pensijas gados. Turklāt 71% jauniešu norāda, ka paši neizmantotu iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ja tāda iespēja pastāvētu.

Aptauja parāda arī izteiktu saistību starp izglītības līmeni un izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi. Respondenti ar augstāko izglītību biežāk piekrīt, ka priekšlaicīga uzkrājuma izņemšana var samazināt ienākumus vecumdienās (62%), savukārt cilvēki ar zemāku izglītības līmeni biežāk atzīst, ka nepārzina pensiju 2. līmeņa darbības principus.

Pensiju 2. un arī 3. līmeņa nozīme nākotnē pieaugs

Pētījuma rezultāti sasaucas ar Latvijas Bankas vērtējumu par Latvijas demogrāfiskajām tendencēm un pensiju sistēmas ilgtspēju. Samazinoties darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam un pieaugot pensionāru īpatsvaram, nākotnē arvien mazāk strādājošo būs jānodrošina arvien vairāk pensionāru. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā uz vienu pensionāru var samazināties no 2,6 cilvēkiem 2025. gadā līdz 1,4 cilvēkiem 2060. gadā.

Šādos apstākļos pieaug fondēto uzkrājumu nozīme. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pensiju 2. līmeņa ieguldījumu pienesums nākotnes pensijās pakāpeniski pieaugs, savukārt tikai uz paaudžu solidaritāti balstītās pensijas sistēmas spēja nodrošināt līdzšinējo ienākumu līmeni samazināsies. Sasniedzot pensijas vecumu, lielākie ieguvēji būs tie, kas brīvprātīgi būs ieguldījuši līdzekļus arī pensiju 3. līmenī.

“Uzņēmēji raugās uz pensiju sistēmu ne tikai kā uz sociālās aizsardzības instrumentu, bet arī kā uz svarīgu ekonomikas ilgtspējas elementu. Darbinieku finansiālā drošība ilgtermiņā ir cieši saistīta ar darba tirgus stabilitāti, produktivitāti un sabiedrības labklājību kopumā. Tāpēc ir svarīgi veidot izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi un saglabāt uzticību sistēmai, kas palīdz cilvēkiem nodrošināt cienīgus ienākumus pēc aktīvo darba gaitu noslēgšanas,” atzīmē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa.

Savukārt Evita Goša, FICIL Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja norāda: “Starptautiskā un reģionālā pieredze rāda, ka brīžos, kad pensiju uzkrājumi kļūst viegli pieejami, tie lielā mērā tiek izlietoti patēriņam, nevis ilgtermiņa drošībai. Tas nozīmē, ka nākotnē cilvēki kļūst ievainojamāki, bet spiediens uz publiskajām finansēm pieaug. Tāpēc būtiski saglabāt skaidru un paredzamu regulējumu, kas aizsargā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu galveno mērķi – drošas vecumdienas, kā arī turpināt stiprināt sabiedrības izpratni par pensiju sistēmas uzbūvi un nozīmi.”

*Sabiedriskās domas pētījumu 2026. gada maijā veica pētījumu centrs SKDS. Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja veikta visos Latvijas reģionos, izmantojot reprezentatīvu izlasi.