Trešdien, 16. aprīlī, Rīgā vadošās uzņēmēju organizācijas un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija parakstīja memorandu par publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanu un ietaupīto līdzekļu novirzīšanu valsts aizsardzībai un citām stratēģiskām prioritātēm. ZZS kļuvusi par pirmo valdības koalīcijas partiju, kas atbalsta šo uzņēmēju iniciatīvu.

Memoranda mērķis ir līdz 2026. gadam samazināt publiskā sektora izdevumus par vismaz 850 miljoniem eiro. Šie ietaupījumi tiks izmantoti, lai stiprinātu valsts drošību, atbalstītu izaugsmi veicinošus projektus un nodrošinātu efektīvāku līdzekļu izmantošanu kopējam labumam.

“Apņēmīga izdevumu samazināšana ir gatavības tests mūsu valsts spējai mobilizēties. Šī nav tikai ekonomiska, bet arī valstiska rīcība. Uzņēmēji izjūt ekonomiskās pārmaiņas pirmie, un mēs jau labu laiku brīdinām – ekonomika stagnē, bet budžeta ieņēmumu prognozes ir pārlieku optimistiskas. Mums visiem kopā jāpieņem lēmumi, lai pragmatiski koncentrētos uz būtiskāko – aizsardzības stiprināšanu, nodrošinot Latvijai drošu un pārtikušu nākotni,” skaidro LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

“Uzņēmēji un valsts nav pretējās pusēs – mums jāstrādā kopā. Paldies ZZS, kas pirmā no koalīcijas partijām ir apņēmusies būt šīs sadarbības partnere. Piecos gados valsts izdevumi pieauguši par sešiem miljardiem – tas ir vairāk nekā 50 %. Vai sabiedrībai un uzņēmējiem ienākumi pieauguši tikpat strauji? Ir laiks savilkt jostas. Drošība šobrīd ir mūsu kopīgā prioritāte,” uzsvēra LDDK prezidents Andris Bite.

Memorandu parakstīja LDDK prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, Finanšu nozares asociācijas (LFNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

“Valsts izdevumi aizsardzībai, labklājībai, izglītībai un veselībai un ceļu sakārtošanai ir būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji šeit justos labi. Diemžēl, laika gaitā ir vietas, kur valsts apaugusi ar nelietderīgiem tēriņiem un funkcijām, tāpēc šodien un turpmāk jāstrādā pie tāda valsts līdzekļu izlietojuma, no kura iedzīvotāji patiesi ir ieguvēji. Jebkurai izdevumu samazināšanai ir pretestība un neapmierinātie, tās ir rūgtas zāles, bet tādas, kas mums šobrīd ir nepieciešamas. Esmu pārliecināts, ka, mērķtiecīgi strādājot, mums izdosies padarīt savu valsti labāku un efektīvāku,” norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Memorands paredz virkni konkrētu pasākumu – valsts finansēto programmu izvērtēšanu, lieko funkciju un ilgstoši vakanto amata vietu likvidēšanu, kā arī publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanu.

Lai sasniegtu 850 miljonu eiro ietaupījumu, ir nepieciešams atgriezties vien pie 2022. gada izdevumu līmeņa. Uzņēmēji uzskata, ka politiķiem jau šobrīd jāpauž skaidra apņemšanās 2026. gada budžetā kā prioritāti izvirzīt lietderību un efektivitāti, bet Finanšu ministrijai tas jāiestrādā budžeta plānošanas grafikā, dodot ministrijām uzdevumu veikt izdevumu revīziju.

Uzņēmēji brīdina – bezatbildīga politika var novest pie nekontrolētas valsts aizņemšanās vai haotiskiem samazinājumiem, kas negatīvi ietekmēs sabiedrību. Tāpēc ir svarīgi rīkoties laikus un pārskatīt valsts tēriņus pārdomāti. Palielināt budžeta deficītu, neizvērtējot tēriņus, nozīmē dzīvot uz parāda un padziļināt plaisu starp valsts un privāto sektoru.

“Valstij ir jārāda piemērs, nevis jāprasa no uzņēmējiem solidaritāte, ja pati nav gatava sakārtot savus tēriņus. Tāpēc aicinām arī pārējās Saeimas frakcijas pievienoties šim memorandam un rīkoties valstiski,” saka Bite.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savukārt uzsver – birokrātijas samazināšana var būt būtisks instruments ne tikai izdevumu kontrolei, bet arī cilvēkkapitāla pārdalei uz produktīvākiem sektoriem, nodokļu ieņēmumu palielināšanai un administratīvā sloga samazināšanai. Kamēr uzņēmēji taupa un optimizē procesus, arī valsts aparātam jārīkojas līdzīgi.

LDDK norāda, ka publiskās pārvaldes izdevumu pieaugums krietni pārsniedz ekonomikas izaugsmi – no 11,5 miljardiem 2019. gadā tie pieauguši līdz 17,1 miljardam 2023. gadā. Tajā pašā laikā sabiedrība neredz atbilstošu uzlabojumu publiskajos pakalpojumos. Piemēram, medicīnas nozarē finansējums pieaudzis par 800 miljoniem eiro, taču rindas pēc medicīnas pakalpojumiem nesamazinās, un pakalpojumu kvalitāte nav būtiski uzlabojusies.

Uzsverot situācijas nopietnību, uzņēmēji atgādina – budžeta ieņēmumu prognozes 2025. un 2026. gadam ir pārlieku optimistiskas. Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas dati liecina, ka IKP pieauguma prognoze samazināta.

Uzņēmēji aicina apvienot spēkus un samazināt izdevumus par 5 %, par prioritāti nosakot efektivitāti, atbildību un godaprātu. Ir jāparāda, ka Latvija spēj būt atbildīga, mērķtiecīga un spējīga mobilizēties sarežģītos laikos, tāpēc uzņēmēji aicina pārējās Saeimas frakcijas parakstīt memorandu.