Šī gada 16. jūnijā norisinājās jau otrā interešu pārstāvības indeksa pētījuma rezultātu prezentācija un ekspertu paneļdiskusija, kurā tika apspriesta interešu pārstāvības prakse Latvijā, tās caurskatāmība, efektivitāte un ietekme uz politikas veidošanu. Secināts, ka Latvijā interešu pārstāvības vide kļuvusi arvien nevienlīdzīgāka, jo uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas jūtas mazāk sadzirdēti, kamēr valsts pārvaldes darbinieki procesu vērtē arvien pozitīvāk. Eksperti norāda, ka pieaug plaisa starp interešu grupu pieredzi un valsts pārvaldes uztveri par caurskatāmību un līdzdalību.

Kritika pieaug – uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas jūtas nesadzirdēti

Pētījuma “Interešu pārstāvības indekss 2025”* dati liecina, ka visbūtiskākais kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu novērojams efektivitātes rādītājā – tas samazinājies no 50 uz 45 punktiem (no iespējamiem 100). Atklātība šogad sasniegusi 40 punktus (kritums par 2), bet intensitāte – 46 punktus (kritums par 3). Īpaši izteikts šis kritums ir uzņēmēju vidū, kas norāda uz pieaugošu neapmierinātību ar to, kā tiek pārstāvētas viņu intereses un kā tiek veidots dialogs ar valsts institūcijām. Gan uzņēmumi, gan sabiedriskās organizācijas arvien retāk jūtas sadzirdēti un neizjūt, ka viņu viedoklis patiešām ietekmē politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Sabiedriskās organizācijas izceļ īsus termiņus viedokļu sniegšanai un pieaugošu ignoranci no valsts pārvaldes puses.

Tikmēr valsts pārvaldes darbinieki vērtē interešu pārstāvību būtiski pozitīvāk – gan kā caurskatāmu, gan ietekmīgu procesu. Vienlaikus sabiedrības vērtējums ir nedaudz uzlabojies kopš pērnā gada, īpaši atklātības (+2 punkti) un efektivitātes (+1 punkts) aspektos, kas var liecināt par pieaugošu sabiedrības izpratni vai mazāku saskarsmi ar ierobežojumiem.

Pētījuma zinātniskais konsultants, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. Andris Saulītis norāda:  “Ja interešu pārstāvības process nav caurskatāms, tas rada aizdomas par iespējamu korupciju un klientelismu. Savukārt atklāta un vienlīdzīga pārstāvība veicina uzticēšanos valsts pārvaldei un samazina korupcijas riskus. Diemžēl šogad redzama negatīva tendence – interešu pārstāvības indeksa rādītāji ir pasliktinājušies. To, iespējams, ir ietekmējusi gan politiskā neizlēmība un sasteigtība atsevišķu lēmumu pieņemšanā, gan kavēšanās politikas īstenošanā, tostarp atkārtota interešu pārstāvības reģistra ieviešanas atlikšana uz vairākiem gadiem. Vienlaikus jāuzsver, ka uzņēmumi un sabiedriskās organizācijas joprojām kopumā ir pozitīvi noskaņoti un lielākā daļa uzskata, ka interešu pārstāvība palīdz uzlabot valsts pārvaldes darbības kvalitāti. Šis pozitīvais potenciāls ir jāizmanto, lai veicinātu sabiedrības izpratni par interešu pārstāvības nozīmi politikas veidošanā un īstenošanā, stiprinātu uzticēšanos valsts institūcijām un mazinātu bažas, ka lēmumus valstī ietekmē tikai šauras, politiķiem pietuvinātas uzņēmēju grupas.”

Ekspertu diskusija: kā efektivizēt interešu pārstāvības vidi?

Ekspertu paneļdiskusijā LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa, “VA Government Rud Pedersen Group” vadošais partneris Vladlens Kovaļevs un “Sorainen” zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika uzsvēra vienota interešu pārstāvības reģistra nepieciešamību. Viņi norādīja, ka šobrīd Latvijā trūkst skaidras un vienotas sistēmas, kur tiek reģistrēti un uzraudzīti interešu pārstāvības procesi, un tas mazina uzticēšanos un rada priekšstatu par nevienlīdzīgu pieeju politikas veidošanas procesiem. Tāpat jādefinē skaidri atbildības sadalījumi iesaistīto institūciju starpā, lai process būtu ne tikai caurskatāms, bet arī koordinēts un ilgtspējīgs. Eksperti norādīja, ka bez konkrēta rīcības plāna, finansējuma un politiskas gribas šādi pasākumi var palikt plānošanas stadijā, tādēļ svarīgi jau šobrīd radīt priekšnoteikumus sistēmiskai un efektīvai sadarbībai.

Pētījums veidots ar mērķi identificēt interešu pārstāvības būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt padziļinātāku interesi par tās ietekmējošiem faktoriem. Pētījuma ietvaros apjautātas četras sabiedrības grupas un izcelti trīs galvenie virzieni – atklātība, intensitāte un efektivitāte.

Kopumā aptaujā piedalījās 123 uzņēmēji, 78 sabiedriskās organizācijas, 477 valsts institūcijās strādājošie un 1005 Latvijas iedzīvotāji. Aptauja īstenota no šī gada 17.marta līdz 7.aprīlim, aicinot uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un valsts institūcijās strādājošos aizpildīt anketu interneta vidē un sniegt savu viedokli par interešu pārstāvību. Savukārt, iedzīvotāji aptaujāti sadarbībā ar “Norstat Latvija”.

Pētījuma* prezentācija pieejama ŠEIT.