Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka joprojām nav skaidrs, kā publisko iepirkumu reformas rezultātā tiks noteikta atbildība, uzraudzība godprātīgai publisko līdzekļu tērēšanai un veicināta konkurence, ja šobrīd Finanšu ministrijas (FM) pieteiktā Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakcija neparedz instrumentus pilnīgai informācijas atklātībai un atbildības noteikšanai iestādes līmenī. LTRK 18. februārī tikās ar FM, lai pārrunātu pušu viedokļus, un kopumā secināms, ka abas puses atbalsta ieceri publisko iepirkumu reformas rezultātā mazināt birokrātiju un paaugstināt publisko iepirkumu efektivitāti. Tomēr LTRK ieskatā šobrīd ir pārāk daudz neskaidrību šo mērķu sasniegšanai.

Publisko iepirkumu sistēmas reformas galvenais uzdevums ir iespējami lietderīgāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana, vienlaikus paaugstinot konkurenci, mazinot birokrātiju un veicinot procesu efektivitāti un caurspīdīgumu, un LTRK ieskatā reforma ir nepieciešama. Tomēr nav skaidrs, kā tieši minētie mērķi tiks sasniegti, ja plānotie grozījumi neparedz iespēju visiem uzņēmējiem savlaicīgi uzzināt par zemsliekšņa iepirkumiem, kā arī nenosaka skaidrus atbildības noteikumus, lai maksimāli izvairītos no negodprātīgas rīcības iepirkuma procesā un kopumā uzlabotu publiskās pārvaldes efektivitāti.

Ņemot vērā publisko iepirkumu ietekmi uz budžetu un pasūtītāja iestādes mērķu sasniegšanu, personīgajai atbildībai par procesa kvalitāti un rezultātu ir jābūt nostiprinātai iestādes vadības līmenī. LTRK uzsver, ka iepirkums nav uzskatāms tikai par tehnisku komisijas procedūru, bet gan par būtisku iestādes funkciju un ir daļa no efektīvas valsts pārvaldes. Tāpat jānodrošina publisko sludinājumu pieejamību vienotā platformā, lai visiem uzņēmējiem būtu vienlīdzīgas iespējas sekot līdzi tirgus piedāvājumam, pretējā gadījumā konkurences veicināšana ir neizpildāms solījums.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda: “LTRK un Finanšu ministrija ir vienisprātis, ka valsts līdzekļus iepirkumos var tērēt efektīvāk un gudrāk. Ir jārada sistēma, kas motivē iestāžu vadītājus preces un pakalpojumus iegādāties pēc iespējas izdevīgāk, atbilstoši katra iepirkuma mērķim, lai sabiedrība kopumā iegūtu labāko. Ir jāstiprina vadības motivācija un kompetence veikt gudru iepirkumu, vienlaikus nosakot atbildības līmeni iepirkumu procesā.”