• lv
  • en


  • LTRK: Augstākā izglītība jāplāno kā stratēģisks pasūtījums, kas saskaņots ar darba devējiem

    11.08.2026

    <Field name='title'></Field>

    Pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ierosinājuma, šodien, 11. augustā, Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par stratēģiskā pasūtījuma noteikšanu augstskolām, sasaistot to ar tautsaimniecības vajadzībām. LTRK ieskatā valsts finansēto studiju vietu sadale šobrīd nav pietiekami sasaistīta ar darba tirgus pieprasījumu. Šī neatbilstība vienlaikus bremzē izaugsmi nozarēs, kurās trūkst speciālistu, un rada nelietderīgus publiskos izdevumus jomās, kurās absolventu skaits pārsniedz tautsaimniecības vajadzības.

    Jautājums CAP ietvaros skatīts jau iepriekš un 2025. gada 3. septembra sēdē padome nolēma, ka Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo priekšlikumu augstākās izglītības pasūtījumam un ziņo par to CAP, savukārt tā turpmāk sniedz atzinumu par priekšlikuma atbilstību darba tirgus prasībām. Taču gada laikā rīcība no politikas veidotājiem nav sekojusi.

    LTRK ieskatā, lai pilnveidotu esošo sistēmu, ir būtiski noteikt, ka CAP sēdē tiek pieņemts lēmums par stratēģiskā gala pasūtījuma apstiprināšanu un ka šāds lēmums CAP ietvaros ir iespējams tikai ar uzņēmēju organizāciju saskaņojumu. Tāpat LTRK rosina paredzēt, ka līgumi ar augstskolām tiek slēgti tikai pēc līgumu projektu saskaņošanas ar uzņēmēju organizācijām.

    LTRK uzsver, ka šāds mehānisms nozīmē nevis papildu administratīvu posmu, bet gan atbildības sasaisti: valsts pasūtījums tiek apstiprināts kopā ar tiem, kas sagatavotos speciālistus nodarbinās, un līguma līmenī tiek pārbaudīts, vai apstiprinātais pasūtījums tiešām nonāk līdz konkrētām studiju vietām.

    „Valsts finansējums augstākajā izglītībā ir ieguldījums tautsaimniecībā, nevis nozares uzturēšanas izdevumi. Ja pasūtījums netiek plānots kopā ar tiem, kas šos speciālistus nodarbinās, mēs visi turpinām maksāt divreiz, proti, par sagatavotajiem speciālistiem, kuri nozarē nestrādā, un par nesagatavotajiem, kuru trūkums kavē ekonomikas izaugsmi,” saka LTRK Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe.

    Sēdē LTRK iesniedza arī piedāvājumu par valsts finansēto studiju vietu sadales principiem augstākajā izglītībā. Sadalei jābūt balstītai darba tirgus prognozēs un vērstai uz valsts stratēģisko prioritāšu īstenošanu. Tai jābalstās sasniegtajos rezultātos, tostarp absolventu skaitā un viņu nodarbinātībā atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, jānodrošina doktorantūras un zinātniskā pēctecība, jāveicina studiju kvalitāte un resursu koncentrācija, regulāri jāpārskata tās efektivitāte, kā arī tai jābūt caurspīdīgai, datos balstītai, vienlīdzīgai pret visiem darba devējiem, tostarp privāto sektoru, un pieejamai arī nepilna laika studējošajiem. LTRK turpinās darbu, lai stratēģiskais pasūtījums augstskolām tiktu noteikts, balstoties datos un ciešā sadarbībā ar darba devējiem.

    Jaunākās ziņas

    02.10.2026

    Atvērta pieteikšanās Ventspils novada uzņēmēju pasākumam “ATTĪSTĪBAS KODS”

    Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļa sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību un Kurzemes ...

    28.09.2026

    Tu izlem, kāda būs Latvijas ekonomika

    Ekonomika nav kaut kas tāls, kas notiek tikai ministrijās un bankās. Tā ir mūsu ikdiena – darbs, alga, uzņēmējdarbības iespējas, ...

    28.09.2026

    Katrīna Zariņa: Novēloti lēmumi Vanšu tilta pārbūvē Latvijas ekonomikai var maksāt miljonus

    Vanšu tilts ir jāatjauno – par to šaubu nav. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Rīgas transporta infrastruktūras objektiem, un tā ...