Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) saistībā ar pēdējā laikā izskanējušām apsūdzībām pašvaldību amatpersonām par šķietamu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu negodprātīgu izmantošanu, norāda, ka šāda tendence ne tikai liecina par neskaidrībām ES fondu programmu regulējošos noteikumos, to interpretāciju un uzraudzību projektu ieviešanas vadlīnijām, bet arī apdraud pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai un biznesa vides uzlabošanai reģionos.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas medijos vairākkārt ziņots par gadījumiem, kad pašvaldību amatpersonām izvirzītas apsūdzības par iespējamu ES fondu līdzekļu izkrāpšanu, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru. LTRK uzsver – lai arī neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr vaina nav pierādīta, šī situācija izgaismo nepilnības ES fondu programmu regulējošajos noteikumos, to interpretācijā un uzraudzībā projektu ieviešanas vadlīnijās. Vienlaikus tā rada risku, ka pašvaldības nākotnē varētu atturēties no ES investīciju piesaistes uzņēmējdarbības attīstīšanai.

LTRK ikdienā cieši sadarbojas ar pašvaldībām, vērtējot to ieguldījumu industriālās infrastruktūras attīstībā un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides veidošanā. Jau šobrīd redzams, ka tikai neliela daļa pašvaldību pietiekamā apjomā strādā pie uzņēmējdarbības vides attīstības un uzņēmumu piesaistes savā teritorijā. Tā kā apstākļi vedina domāt par sistēmisku problēmu – tieši uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana ir par pamatu aizdomās turētā statusa saņemšanai par krāpšanu pašvaldības interesēs – visticamāk pašvaldību vadītāji būs motivēti izvairīties no jebkādām pretrunīgi vērtējamām situācijām, biznesa infrastruktūras uzlabošanu atstājot novārtā. Šāda situācija bremzē Latvijas konkurētspēju un palielina plaisu starp mūsu valsts un kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstības tempiem.

Publiski pieejamā informācija ļauj secināt, ka abos gadījumos, kad pašvaldību amatpersonas apsūdzētas negodprātīgā ES līdzekļu izmantošanā, motīvs varētu būt vēlme uzlabot pašvaldības teritoriju, attīstot uzņēmējiem pieejamas industriālās teritorijas. Lai arī šobrīd nav zināmi visi lietas apstākļi un izdarīt jebkādus secinājumus par iesaistīto motivāciju nav iespējams, liktos ļoti aplami, ja Latvijā draudētu cietumsods par vēlmi attīstīt uzņēmējdarbību reģionos. Tas liek domāt, ka nekļūdās tikai tie, kas neko nedara.  Šādā situācijā Latvijas pašvaldību jaunais moto varētu skanēt – mēs nedarām, lai nekļūdītos!