Starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir satraucoša un nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes ierastais, nesteidzīgais solis, bezgalīgās diskusijās, ķīviņos un darba grupās procesējot steidzami risināmus jautājumus, ir bīstams.

Drošība un gatavība Krievijas agresijai ir augstākā prioritāte un vienīgā var mazināt šādas agresijas varbūtību, tādēļ praktiskumam, pragmatismam un efektivitātei ir jāņem virsroku pār birokrātiju, regulācijām, zaļmaldināšanas projektiem un tamlīdzīgi.

Ir skaidrs, ka aizsardzības izdevumi ir būtiski jāpalielina. Tā kā valsts parāds jau šobrīd balansē uz kritiskās robežas, ir divi pragmatiskākie ceļi aizsardzībai nepieciešamā finansējuma rašanai tagad un nākotnē. Pirmais – atrast lieko, neaktuālo un neefektīvo esošajos valsts budžeta līdzekļos un novirzīt to aizsardzībai. Otrais – atbrīvot uzņēmējdarbību no liekajiem balastiem un ierobežojumiem, lai no ekonomiskās izaugsmes iegūtos nodokļu ieņēmumus varētu novirzīt aizsardzībai. Vienlaikus ar minēto, arī aizsardzības finansējums jāinvestē efektīvi – nevis pieminekļos, bet reālās aizsardzības vajadzībās, turklāt maksimāli attīstot Latvijas aizsardzības industriju.

Ņemot vērā minēto, LTRK kā Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība aicina politiķus rīkoties nevis kaut kad vēlāk, kā ierasts, bet TAGAD:

1. Atrast nelietderīgos izdevumus valsts budžetā vismaz 5% apjomā. Uzdot visām ministrijām, strādājot pie 2026. gada valsts budžeta, atrast vismaz 5% ietaupījuma iespējas.

2. Noteikt nulles toleranci birokrātiskajam slogam. Uzdot visām ministrijām un iestādēm nekavējoties iesniegt priekšlikumus, no kādiem dokumentiem un procesiem var atteikties vai tos vienkāršot. Sekot līdzi un prasīt personīgu atbildību no katra vadītāja par progresu.

3. Nodrošināt Krīzes vadības centra darbību. Nekavējoties pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai Krīzes vadības centrs varētu pilnvērtīgi sākt strādāt.

4. Sludināt aizsardzības vajadzības Latvijas uzņēmumiem. Aizsardzības vajadzību nodrošināšanā maksimāli iesaistīt Latvijas industriju, lai nauda paliek Latvijas ekonomikā, mazinātu piegāžu riskus apdraudējuma gadījumā un attīstītu industriju.

5. Noteikt moratoriju “zaļināšanas” ierobežojumiem līdz drošības situācijas uzlabojumam. Šobrīd Latvija nevar atļauties nīkuļojošu ekonomiku un viena no būtiskākajām bremzēm ir dažādi “zaļināšanas” ierobežojumi.

“Citos apstākļos mēs ierasti varētu “burkšķēt” par Latvijas ekonomiku, kas neaug tik labi, kā Baltijas valstu kaimiņiem, bet šobrīd ir acīmredzami, ka ierastais publiskās pārvaldes bezgalīgais ņemšanās un procesēšanas algoritms ir eksistenciāli bīstams Latvijai un tās cilvēkiem. Kam vēl jānotiek, lai publiskā pārvalde beidzot “pamostos” un sāktu darīt to, kas neatliekami jādara?” saka Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs.