LTRK skaidro rosinātās izmaiņas virsstundu regulējumā. Mērķis - lielākas algas un konkurētspējīga ekonomika
18.03.2026
Diskusijas par virsstundu regulējumu Latvijā pēdējās nedēļās izraisījušas plašu sabiedrības reakciju. Daļai cilvēku radies iespaids, ka piedāvātās izmaiņas nozīmēs mazākus ienākumus darba ņēmējiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsver – šo priekšlikumu mērķis ir tieši pretējs – ilgtermiņā panākt, lai uzņēmumi Latvijā spētu maksāt lielākas algas un konkurēt ar kaimiņvalstīm.
Lai izprastu šīs diskusijas būtību, ir svarīgi aplūkot situāciju darba tirgū un virsstundu apmaksas sistēmu Baltijas reģiona kontekstā.
Latvija Baltijas konkurencē
Ja salīdzina Latviju ar Lietuvu un Igauniju, redzama paradoksāla situācija. Pie līdzīga minimālās algas līmeņa, Latvijā darbinieki bieži saņem mazāku atalgojumu “uz rokas” nekā kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā darba devējam Latvijā kopējās izmaksas par darbinieku nereti ir lielākas, ja uzņēmums vēlas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Vienkāršāk sakot – Latvijā darbinieks darba devējam izmaksā ievērojami dārgāk, bet par padarīto darbu saņem salīdzinoši mazāk. Šī situācija rada vairākas problēmas.
Sekas uzņēmumiem un darbiniekiem
Pirmkārt, uzņēmumiem Latvijā ir grūtāk konkurēt ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem. Ja darbaspēka izmaksas ir augstas, bet produktivitāte vai darba regulējums ir mazāk elastīgs, uzņēmumiem ir grūtāk augt, investēt un paplašināties.
Otrkārt, darbiniekiem tas nozīmē lēnāku algu pieaugumu. Ja uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas palielināt atalgojumu, tas tieši ietekmē arī darbinieku ienākumus.
Treškārt, tas ietekmē investīcijas. Investori, izvēloties, kur attīstīt biznesu Baltijā, arvien biežāk izvēlas Lietuvu, kur uzņēmējdarbības vide dažos aspektos šobrīd ir konkurētspējīgāka.
Kāpēc tiek runāts par virsstundām?
Rosinātās izmaiņas virsstundu regulējumā ir saistītas ar plašāku jautājumu – kā padarīt darba tirgu elastīgāku un konkurētspējīgāku? Te nepieciešams atzīmēt, ka grozījumi Darba likumā neietekmē publiskā sektora darbiniekus – mediķus, policistus, ugunsdzēsējus, skolotājus un citus. Šo profesiju atalgojumu regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, un tā normas netiks grozītas.
Uzņēmēji uzsver, ka pašreizējais darba attiecību regulējums daudzās nozarēs rada situāciju, kurā uzņēmumiem ir izaicinoši elastīgi organizēt darbu un vienlaikus palielināt atalgojumu. Rezultātā tiek zaudētas konkurences iespējas gan reģionā, gan starptautiskajā tirgū. Arī šeit ir būtiskas atšķirības starp Lietuvu un Igauniju, jo šajās valstīts piemaksa par virsstundu darbu ir uz pusi mazāka. Turklāt, jo ilgāk saglabāsies esošais regulējums, jo darba devējiem ilgtermiņā būs grūtāk šo piemaksu apmaksāt. Augot vispārējam algu līmenim, pieaug arī virsstundu piemaksu apmērs, taču Latvijas konkurētspēja nespēj šim kāpumam tikt līdzi. Tas veicina izvairīšanos no pamatalgu palielināšanas, lai saglabātu uzņēmumu spēju finansēt ne tikai darbaspēku, bet investīcijas uzņēmuma izaugsmē. Ierosinātās izmaiņas virsstundu apmaksas noteikumos ilgtermiņā darba devēju motivēs paaugstināt pamatalgu, jo piemaksas apmērs par virsstundu darbu, kas uzskatāms par izņēmumu, nevis pamatdarba sastāvdaļu, neradīs tik lielu spiedienu.
LTRK ieskatā gudrāks un elastīgāks regulējums varētu palīdzēt uzņēmumiem efektīvāk organizēt darbu, augt un attiecīgi arī palielināt darbinieku algas.
Mērķis – lielākas algas un konkurētspējīga ekonomika
Svarīgi uzsvērt, ka ierosināto Darba likuma grozījumu mērķis nav samazināt darba ņēmēju ienākumus. Tieši pretēji – mērķis ir panākt, lai Latvijā uzņēmumi spētu maksāt vairāk.Ja uzņēmumi var attīstīties, eksportēt un konkurēt ar kaimiņvalstīm, tas nozīmē vairāk investīciju, vairāk darbavietu un straujāku algu pieaugumu.
Ietekme uz ēnu ekonomiku
Svarīgs aspekts ir arī ēnu ekonomika. Ja darba regulējums un darbaspēka izmaksas kļūst pārāk apgrūtinošas, praksē bieži veidojas situācijas, kurās virsstundas netiek pilnībā uzrādītas vai tiek meklēti citi neformāli risinājumi. Elastīgāks un skaidrāks regulējums palīdzētu darba attiecības noturēt legālajā ekonomikā, kas nozīmē gan lielāku sociālo aizsardzību darbiniekiem, gan godīgāku konkurenci uzņēmumiem.
LTRK uzskata, ka Latvijā ir jāveido tāda darba vide, kurā uzņēmumi var attīstīties un darbinieki var pelnīt vairāk. Tas ir priekšnoteikums tam, lai Latvija būtu konkurētspējīga Baltijas reģionā un cilvēki izvēlētos strādāt, un veidot savu nākotni tieši šeit.
Jaunākās ziņas
26.06.2026
Eurochambres kongress 2026 pulcēs Eiropas uzņēmējdarbības līderus Valensijā
Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības palātu asociācija Eurochambres aicina uz vienu no gada nozīmīgākajiem notikumiem – Eurochambres kongresu 2026, kas norisināsies ...
25.06.2026
Eiropas partneri pulcējas Groningenā, lai palīdzētu mazajiem uzņēmumiem iesaistīties zaļā ūdeņraža ekonomikā
Pagājušajā nedēļā Groningenā pulcējās pārstāvji no visas Eiropas, lai dalītos idejās par to, kā mazie un vidējie uzņēmumi var aktīvāk ...
19.06.2026
Katrīna Zariņa: Eiropas austrumu robeža nav nomaļa teritorija, bet stratēģiska prioritāte
No Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai Eiropas austrumu pierobežas reģioni vairs nav Eiropas Savienības nomaļas teritorijas. Tieši šeit ik dienu ...