Līdz 2026. gada decembrim visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāievieš jaunā Platformu darba direktīva. Latvijā platformu darbs daudziem iedzīvotājiem ir kļuvis par nozīmīgu ienākumu avotu ar iespēju pašiem brīvi izvēlēties, kad un cik daudz strādāt. Tāpat platformas ir arī svarīgs biznesa  kanāls vietējiem uzņēmumiem. Īpaši – maziem un vidējiem. Tāpēc ir būtiski, lai direktīva tiktu ieviesta atbilstoši Latvijas ekonomikas interesēm, jo tās ilgtermiņa ietekme būs plaša un nozīmīga. Direktīva skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus dažādos tautsaimniecības sektoros.

Platformu ekonomika salīdzinoši īsā laikā ir attīstījusies no šauras nišas par vienu no visstraujāk augošajiem sektoriem ES. Mūsdienās platformas tiek izmantotas, lai nodrošinātu daudz un dažādus pakalpojumus – no informācijas tehnoloģijām, juridiskiem un piegādes pakalpojumiem, līdz skaistumkopšanai un uzkopšanai. Saskaņā ar Eiropas Padomes datiem 2022. gadā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES strādāja vienā vai vairākās digitālajās platformās. Iepriekš prognozēts, ka līdz 2025. gadam šis skaitlis sasniegs 43 miljonus – gandrīz 10% no kopējā ES iedzīvotāju skaita! Tas parāda, cik liels ir pieprasījums pēc iespējas pašiem plānot, kā un kad gūt papildu ienākumus.

Neskatoties uz to, ka digitālās platformas daudziem ir nozīmīgs ienākumu avots ar iespēju pašiem izvēlēties, kad un cik strādāt, nevajadzētu aizmirst arī ieguvumus, ko tās nodrošina valsts ekonomikā kopumā.

Pirmkārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, vietējiem restorāniem un veikaliem, platformas nodrošina būtisku klientu pieplūdumu. Turklāt šie klienti ir pieejami  bez ievērojamiem ieguldījumiem – viņu potenciālais klients, kurš, iespējams, par konkrēto uzņēmumu nav informēts, jau ir platformā un ir gatavs iegādāties pakalpojumu. Uzņēmumam tas palīdz nopelnīt arī ārpus stundām, kad pieprasījums tradicionāli ir vislielākais, vai sarežģītos apstākļos, piemēram, pandēmijas laikā, jo tā produkti un pakalpojumi ir pastāvīgi redzami un pieejami. Platformu izmantošana daudziem uzņēmumiem ļauj veiksmīgāk konkurēt ar lielajiem tirgus spēlētājiem, esot pastāvīgi redzamiem un pieejamiem tiešsaistē.

Otrkārt, digitālās platformas nodrošina būtiskus ieguvumus patērētājiem. Viss nepieciešamais ir atrodams vienuviet, ietaupot laiku, kas citkārt būtu jāpavada piemērotu produktu un pakalpojumu sniedzēju meklēšanā. Tās padara daudzus pakalpojumus pieejamākus un ļauj vienkārši salīdzināt produktus, cenas un to īpašības.

Treškārt, digitālās platformas valstij nozīmē ārvalstu investīcijas un tehnoloģiskās kompetences, kas var sekmēt citu inovatīvu risinājumu veidošanos, kā arī jaunus biznesa modeļus. Ilgtermiņā tas veicina valsts ekonomikas konkurētspēju. Īsākā termiņā – nodokļu ieņēmumus un ēnu ekonomikas samazināšanos. Tā kā visas darījumu transakcijas tiek digitāli reģistrētas un iesniegtas uzraugošajām iestādēm, nodokļu iekasēšana kļūst efektīvāka, attiecīgi arī ļaujot valstij efektīvāk iegūt tai svarīgos fiskālos resursus un mazināt ēnu ekonomiku.

Platformās strādājošie pārstāv dažādas sabiedrības grupas – no studentiem un jaunajiem vecākiem, līdz uzņēmējiem, kas šādi gūst papildu ienākumus. Viņu kopīgā motivācija –  elastīgs darba laiks un iespēja pašiem to plānot.  Piemēram, dati no aptaujas, ko veikusi viena no lielākajām platformām Latvijā, liecina – aktīvākie kurjerpartneri ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Vairāk nekā puse no viņiem strādā arī citur – pilnas vai nepilnas slodzes darbu, vai ir uzņēmēji. Liela daļa apvieno platformu darbu ar studijām.

Ņemot vērā plaši izplatīto vēlmi pēc elastīga darba modeļa, Latvijas regulējumam vajadzētu balstīties pārliecībā, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām izvēlēties sev piemērotāko darba modeli,  nevis tikt pakļautiem  vienam standarta risinājumam, kas ne vienmēr atbilst mūsdienu darba tirgus realitātei.

To apliecina arī paši platformu darbinieki – Copenhagen Economics pētījumā 82% Latvijas kurjerpartneru, kas sadarbojas ar vienu no lielākajām platformām, pauduši vēlmi saglabāt pašnodarbinātā statusu. Turklāt daudzi norādījuši, ka, zaudējot iespēju pašiem noteikt savu darba laiku un nodarbinātības formu, viņi platformās vairs nestrādātu, tādējādi zaudējot arī iespēju pelnīt. Tas savukārt ietekmētu uzņēmumus, kas paļaujas uz platformām savu produktu un pakalpojumu pārdošanai. Kam nepieciešams pakalpojums vai prece, ja to vairs nevar ērti piegādāt vai saņemt?

Jāņem vērā, ka šobrīd darba tirgū notiek plašāka transformācija, kur arvien lielāku nozīmi iegūst elastīgums. Tieši šī iemesla dēļ regulējumam nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām. Tā vietā būtu jārada uzticēšanās, jāveicina caurspīdīgums un jāveido ekosistēma, kas darbojas visu iesaistīto labā.

Platformu darba direktīvas ietekme sniedzas daudz plašāk par pakalpojumu nodrošinātājiem. Tā ietekmēs virkni uzņēmumu un patērētāju, kuru ikdiena ir  platformu piedāvātie pakalpojumi. Ja mainīsies platformu darbības nosacījumi, tas tieši skars restorānus, mazumtirdzniecības uzņēmumus, loģistikas partnerus, IT un skaistumkopšanas speciālistus un, protams, arī klientus, kuri ik dienu paļaujas uz platformu sniegtajām iespējām.

Tāpēc diskusijai par direktīvas ieviešanu ir jābūt atklātai un iekļaujošai – iesaistot digitālās platformas, uzņēmumus, kas ar tām sadarbojas, pašnodarbinātos, sabiedriskās organizācijas un valsts institūcijas. Tikai tā iespējams panākt regulējumu, kas darbojas praksē un palīdz saglabāt gan Latvijas ekonomikas elastību, gan konkurētspēju globālā mērogā. Galu galā, regulējumam vajadzētu atbalstīt nevis ierobežot iespējas cilvēkiem gūt papildu ienākumus un vietējiem uzņēmumiem –  palīdzēt saglabāt nozīmīgu ieņēmumu avotu.

Autors: Jānis Lielpēteris, LTRK valdes loceklis