Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) savā jaunākajā LTRK indeksa pētījumā analizē uzņēmēju vērtējumu par ekonomikas attīstību, uzņēmumu darbību un nākotnes prognozēm Latvijā. Šis indekss ir apsteidzošs indikators, kas atspoguļo ne tikai esošo situāciju, bet arī uzņēmēju gaidas tuvākajam pusgadam. Vienlaikus 2026. gada 12. februāra Eiropas Savienības (ES) līderu neformālajai sanāksmei, kurā tiks specifiski diskutēts par Eiropas konkurētspēju,  Vācija un Itālija ir sagatavojušas politikas dokumentu “Enhancing European Competitiveness – Input for the Leaders’ Retreat”, kurā skaidri norādīts: Eiropa zaudē konkurētspēju, un esošais politikas kurss vairs nav pietiekams ilgtspējīgai izaugsmei.

Šo ainu vēl asāk izgaismo arī Eurochambres – Eiropas tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības – vērtējums. Organizācija uzsver, ka bez konkurētspējīgas ekonomikas Eiropa nespēs risināt ne ģeopolitiskās drošības, ne klimata, ne sociālās stabilitātes izaicinājumus, tāpat uzņēmēji visā Eiropā joprojām nejūt reālu administratīvā sloga mazināšanos.Visi minētie dokumenti – gan Latvijas, gan Eiropas līmenī – nonāk pie viena un tā paša secinājuma: ekonomika turas, bet sistēma to nepadara pietiekami konkurētspējīgu nākotnē.

Vājš optimisms – nopietns signāls lēmumu pieņēmējiem

LTRK indekss 2025. gada 4. ceturksnī sasniedz 50,31 punktu, kas formāli nozīmē optimismu. Tomēr šis rādītājs atrodas ļoti tuvu neitrālajai robežai un ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem. Īpaši būtiski ir tas, ka tagadnes situācija tiek vērtēta labāk nekā nākotne, nākotnes indekss ir krities un uzņēmēji arvien piesardzīgāk raugās uz ekonomisko vidi tuvākajos sešos mēnešos. Tas nozīmē, ka uzņēmumi šobrīd vēl strādā, taču pārliecība par ilgtspējīgu izaugsmi mazinās.

Uzņēmumi aug, bet rentabilitāte krītas

LTRK pētījums rāda pretrunīgu, bet ļoti raksturīgu ainu – apgrozījums pieaug vai saglabājas nemainīgs, investīciju aktivitāte vēl nav apstājusies, darbinieku skaits lielākoties tiek noturēts, taču vienlaikus rentabilitāte pasliktinās un finansiālais stāvoklis neuzlabojas. Arī ekonomiskā aktivitāte nozarēs un valstī tiek vērtēta pesimistiski. Šāda situācija nav ilgtspējīga. Bez peļņas uzņēmumiem nav iespēju investēt, modernizēties un celt produktivitāti.

Latvijas situācija atspoguļo Eiropas strukturālās problēmas

Eiropas konkurētspējas dokuments ļoti skaidri nosauc iemeslus, kas kavē izaugsmi – pārmērīgs un sadrumstalots regulējums, ilgi saskaņošanas un atļauju procesi, nepietiekama vienotā tirgus integrācija, zema produktivitātes dinamika un sarežģīta investīciju vide, īpaši MVU sektorā. Eiropas Komisijas un dalībvalstu politikas bieži rada papildu administratīvo slogu, nevis atvieglo uzņēmējdarbību. LTRK indeksa dati apliecina, ka tieši šīs strukturālās problēmas ir jūtamas arī Latvijā – īpaši mazajos uzņēmumos un reģionos ārpus Rīgas.

Eurochambres dati šo tendenci apstiprina visas Eiropas mērogā: 98% uzņēmēju norāda, ka pēdējā gada laikā nav jutuši birokrātiskā sloga samazinājumu, un administratīvās izmaksas turpina “apēst” resursus, kas būtu jānovirza inovācijām un izaugsmei. Vienlaikus Eurochambres piedāvā skaidru rīcības ietvaru – tā dēvētos 4S, kas ietver radikālu regulējuma vienkāršošanu un pārregulējuma izskaušanu (Simplification), patiesi funkcionējoša vienotā tirgus veidošanu izaugsmei (Scale), pieejamas enerģijas un izejvielu nodrošināšanu drošībai (Security), kā arī prasmju un darbaspēka pieejamības stiprināšanu (Skills).

Enerģija, prasmes un vienotais tirgus – konkurētspējas mugurkauls

Eiropas uzņēmēji kā vienu no kritiskākajiem šķēršļiem min augstās enerģijas izmaksas – 99% uzskata tās par tiešu draudu konkurētspējai. Tā ir realitāte arī Latvijā, kur energoresursu cenas būtiski ietekmē ražošanu un investīciju lēmumus.Tikpat būtiska ir prasmju problēma – 88% Eiropas uzņēmēju atzīst, ka kvalificēta darbaspēka piesaiste kļūst arvien grūtāka. Bez mērķtiecīgas profesionālās izglītības un mūžizglītības politikas produktivitātes kāpums nav iespējams.

Konkurētspēja nav tikai statistika – tā ir politiska izvēle

Gan LTRK indekss, gan Eiropas politikas dokuments uzsver vienu: bez mērķtiecīgām strukturālām reformām ekonomikas izaugsme būs trausla. LTRK ieskatā konkurētspējas stiprināšana nozīmē administratīvā sloga mazināšanu, būtisku atļauju un saskaņošanas procesu paātrināšanu, eksporta un investīciju atbalsta stiprināšanu, prognozējamu un stabilu nodokļu vidi, kā arī reģionālās uzņēmējdarbības attīstību. Fokusam jābūt uz produktivitāti, ne tikai nodarbinātību. Tie nav īstermiņa risinājumi, bet sistēmiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai izaugsmei. Eurochambres pamatoti brīdina: potenciālie ietaupījumi no vienkāršošanas ir bezvērtīgi, ja tie nesasniedz reālo ekonomiku. Tādēļ nepieciešama pāreja no politiskām deklarācijām par plāniem un stratēģijām uz rīcību ar izmērāmiem rezultātiem.

LTRK indekss rāda nevis krīzi, bet brīdinājumu. Šobrīd uzņēmēji vēl notur ekonomiku, taču bez skaidras konkurētspējas politikas optimisms var ātri izzust. Eiropa un Latvija šobrīd atrodas krustcelēs. Kā uzsver Eiropas konkurētspējas diskusijas dokuments – turpināt kā līdz šim vairs nav iespējams. Tas pats secinājums izriet arī no Latvijas uzņēmēju noskaņojuma. Konkurētspēja nav pašsaprotama. Tā ir apzināta, konsekventa un drosmīga politiska izvēle.

Autore: Katrīna Zariņa, LTRK valdes priekšsēdētāja