LTRK 2024

I. ceturksnis

Jaunākie LTKR indeksa dati liecina, ka uzņēmējos atgriezies pesimisms, un LTRK ieskatā bez būtiskām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē nav sagaidāma jūtama tautsaimniecības attīstība. LTRK indeksa vērtība atgriežas zem 50 punktu robežas – tā ir 47.74 punkti, kas norāda uz uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2023. gada I. ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir samazinājusies par 2.7 punktiem.

Tāpat jaunākie pētījuma dati ļauj secināt, ka uzņēmējiem nodokļu politikas jomā vēl aizvien visbūtiskākā ir darbaspēka nodokļu samazināšana vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim (to kā ļoti vai drīzāk būtisku novērtēja kopumā 93%) un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) 0% likmes uzņēmumā reinvestētajai peļņai saglabāšana (92%). Tāpat pētījuma dati liecina, ka pagājušajā gadā īstenotā elektroenerģijas pārvades tarifa aprēķina metodikas rezultātā sadales tarifs palielinājies vairāk nekā pusei uzņēmumu (55%), bet, vērtējot situāciju finanšu pieejamības jomā, 45% respondentu uzskata, ka pēdējo 3 – 5 gadu laikā finanšu pieejamība situācija ir pasliktinājusies, turklāt 94% aptaujāto norāda, ka attīstībai izmanto paša uzņēmuma līdzekļus, kamēr tikai 38% izmanot dažādu finanšu institūciju aizdevumus

Vērtējot nākotnes prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem, 53% respondentu uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī samazināsies, un 40% uzskata, ka samazināsies ekonomiskā aktivitāte pārstāvētajā nozarē. Lielākā daļa uzņēmēju aizvien nemainīgu prognozē investīciju apjoma, konkurences, darbinieku skaita un uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. Tāpat uzņēmēji nesagaida, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis varētu uzlaboties.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “LTRK indeksā redzamais kopējais uzņēmēju noskaņojums nepārsteidz – neliels, bet stabils pesimisms gan attiecībā uz esošo situāciju, gan tuvāko pusgadu. Diemžēl to redzam gan IKP rādītājos, gan arī realitātē. Vienīgie, kuri jau zināmu laiku ir optimisma zonā – lielākie uzņēmumi (ar darbinieku skaitu virs 250). Priecē, ka, neraugoties uz kopējo situāciju, uzņēmēji investē un plāno to darīt arī tuvākajā laikā. Lasot šādus mērījumus, jāatceras, ka tas ir šā brīža uzņēmēju noskaņojums un prognozētais pesimisms var nepiepildīties, ja rīkojamies proaktīvi, un te ir ko darīt: steidzami veikt nepieciešamos priekšdarbus iekavēto ES fondu iepludināšanai ekonomikā, beidzot sakārtot darbaspēka pieejamību u.tml.”

LTRK indekss pastāv jau kopš 2004. gada (iepriekš Citadele index un Futurum indekss), atspoguļojot uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai ekonomikā, kā arī prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem. LTRK indekss ir apsteidzošs indikators, jo rāda to, kā mainīsies citi makroekonomiskie indikatori nākotnē. LTRK ieskatā uzņēmēju noskaņojuma indeksi (Business Confidence Index) pierādījuši sevi kā lieliski ekonomikas vispārējā klimata “termometri”, tāpēc atgādinām, ka LTRK indekss ir divas reizes gadā veikts mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu, apsteidzoši identificējot būtiskākos uzņēmējdarbības vides izaicinājumus tuvākai nākotnei. LTRK indeksa aptaujā piedalās 750 visu izmēru Latvijas uzņēmumi no visiem reģioniem un nozarēm.

Ar pilnu LTRK indeksa 2023. gada IV. ceturkšņa pētījumu var iepazīties: Šeit

Uzņēmēju viedoklis par darbaspēku, finansējumu, nodokļiem un elektrības sadali saistītiem jautājumiem pieejams: Šeit

II. ceturksnis

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir publicējusi jaunākos LTRK indeksa rezultātus, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu 2024. gada 2. ceturksnī. Indeksa vērtība ir sasniegusi 48,39 punktus, kas norāda uz mērenu pesimismu uzņēmējdarbības vidē, neskatoties uz 0,7 punktu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Šie rezultāti liecina, ka uzņēmēju attieksme pret vispārējo ekonomisko situāciju joprojām ir piesardzīga, it īpaši ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes samazināšanos vairākās nozarēs un reģionos. Indeksa vērtība, kas zem 50 punktu robežas nozīmē pesimismu, uzrāda arī reģionālas un nozares atšķirības.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: ”Jau ilgu laiku uzņēmēju noskaņojums ir stabili maza pesimisma zonā. Diemžēl šajā mērījumā varam vērot netipisku un ļoti nevēlamu ainu – eksportējošie uzņēmumi jūtās sliktāk par iekšējā tirgū strādājošajiem. Labā ziņa, ka indeksa atrašanās pesimisma zonā galvenokārt pamatojās ar esošās situācijas novērtējumu, bet par tuvāko pusgadu uzņēmēju kopējais noskaņojums ieiet maza optimisma zonā, turklāt aptaujas tika veiktas laikā pirms ECB nesenā lēmuma par procentlikmju samazināšanu un vienošanās par nodokļu korekcijām, ar kurām lielai daļai darbaspēka nodokļu slogs mazināsies. Cerēsim, ka nākamajā novērtējumā pēc pusgada redzēsim atgriešanos optimisma zonā.”

Galvenie secinājumi no FUTURUM indeksa 2024. gada 2. ceturkšņa pētījuma:

• Ekonomiskā aktivitāte valstī: Tikai 12% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī ir palielinājusies, savukārt 55% norāda uz tās samazināšanos. Tas atspoguļo turpmāku ekonomiskās aktivitātes kritumu.
• Nozaru dinamika: Visas tautsaimniecības jomas joprojām ir noskaņotas pesimistiski. Nedaudz optimistiskāks noskaņojums ir pakalpojumu jomas uzņēmumos (49.98 punkti), tirdzniecības jomā (49.16 punkti) un ražošanā (48.75 punkti). Tomēr būvniecības nozare ir visnegatīvāk noskaņota ar indeksa vērtību 44.07 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, būvniecības un ražošanas jomas uzrāda vislielāko uzlabojumu, palielinoties attiecīgi par 3 punktiem katrā nozarē, savukārt tirdzniecība un pakalpojumi uzrāda mērenu pieaugumu.
• Uzņēmumu lielums un darbinieku skaits: Optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem (indeksa vērtība 52.61 punkti), kamēr vidējie (47.73), mazie (46.31) un mikrouzņēmumi (45.71) uzrāda pesimistiskus rezultātus. Neskatoties uz to, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, kamēr lielo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 2 punktiem.
• Kapitāla izcelsme: Uzņēmumi, kuros pārstāvēts ārvalstu kapitāls, ir optimistiskāki, ar 50.52 punktiem, savukārt uzņēmumi, kuros ir tikai vietējais kapitāls, uzrāda vērtību 48.03 punkti. Uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu ir noskaņoti pozitīvāk (50.40 punkti).
• Reģionālā dinamika: Rīgā uzņēmēju noskaņojums ir relatīvi optimistisks, sasniedzot 50.10 punktus. Kurzemē un Vidzemē vērojams mērens uzlabojums, bet Latgalē un Zemgalē pesimisms saglabājas ar vērtībām attiecīgi 45.31 un 43.12 punkti.
• Eksportējošie un neeksportējošie uzņēmumi: Analizējot uzņēmēju noskaņojumu atkarībā no uzņēmuma eksporta darbības, redzams, ka pesimisms ir izplatīts gan eksportējošajos, gan neeksportējošajos uzņēmumos. Eksportējošo uzņēmumu indekss ir 47.64 punkti, savukārt neeksportējošo uzņēmumu indekss ir 48.75 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, neeksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies par 1 punktu, savukārt eksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 0.4 punktiem, atspoguļojot globālās ekonomikas nenoteiktību.

Vairāk informācijas un detalizēti dati pieejami: https://ieej.lv/LTRK_INDEKSS_2024_2

LTRK indekss pastāv jau kopš 2004. gada (iepriekš Citadele index), atspoguļojot uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai ekonomikā, kā arī prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem. Indekss ir apsteidzošs indikators, jo rāda to, kā mainīsies citi makroekonomiskie indikatori nākotnē. LTRK ieskatā uzņēmēju noskaņojuma indeksi (Business Confidence Index) pierādījuši sevi kā lieliski ekonomikas vispārējā klimata “termometri”, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu, apsteidzoši identificējot būtiskākos uzņēmējdarbības vides izaicinājumus tuvākai nākotnei. LTRK indeksa aptaujā piedalās 750 visu izmēru Latvijas uzņēmumi no visiem reģioniem un nozarēm.