Piektdien, 31. janvārī, norisinājās LTRK Latgales padomes un 14. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas apvienotā sēde, kuras ietvaros notika diskusija par profesionālās izglītības izaicinājumiem un perspektīvām Latgalē.

Sēdē viesojās LBTU Malnavas koledža, Rēzeknes tehnikums un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, klātesošos iepazīstinot ar saviem izaicinājumiem ceļā uz taisnīgu un dinamisku studiju procesa organizēšanu. Kā galvenie faktori, kas traucē kvalitatīvas profesionālās izglītības attīstībai reģionā, tika minēti:

• Pārspīlēta un smagnēja birokrātija visos procesos;
• Nepietiekams budžets izglītības iestādes uzturēšanai;
• Zema pedagogu kopējā slodze, kas noved pie neapmaksātu virsstundu darba, lai nodrošinātu izglītības programmu;
• Reģionā pieprasītās izglītības programmas netiek apstiprinātas;
• Arodizglītības izaicinājumi piesaistīt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās un, kuriem ir grūtības apgūt vispārējo vidējo izglītību;
• Nesaprātīgi stipendiju noteikumi;
• Netiek laicīgi publiskots jaunais augstākās izglītības standarts, lai augstskolas var laicīgi un kvalitatīvi sagatavoties.

Sanāksmē nolēma par rīcības plānu, kurā Saeimas Latgales apakškomisijas pārstāvji virzīs šos jautājumus uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, aicinot pieņemt operatīvus risinājumus situācijas uzlabošanai. Latgales profesionālās izglītības iestādes pilda ne tikai izglītības funkciju, bet tām ir arī stratēģiska un reģionam eksistenciāli iekļaujoša funkcija. Ja reģionā nebūs kvalitatīva un pieprasījumam atbilstoša izglītība, nebūs jaunieši, kuri būtu gatavi palikt reģionā strādāt, radīt jaunas darba vietas. Pierobežas teritoriju mazapdzīvotība var radīt un jau rada nopietnus draudus ne tikai Latgales, bet visas Latvijas ekonomikai.

Lai īstenotu birokrātijas mazināšanas pasākumus izglītības procesu organizēšanas jomā, LTRK Latgales padome uzrunās  domnīcas “LaSer” pētniekus, ar rekomendāciju iekļaut savā darba kārtībā arī šos jautājumus.