Skolu ēdināšana nav tikai izglītības vai sociālās politikas jautājums. No uzņēmēju skatupunkta tas ir stratēģisks lēmums par Latvijas nākotnes darbaspēku, veselības izmaksām un ekonomikas konkurētspēju. Mēs bieži mēdzam runāt par cilvēkkapitālu – par izglītību, digitālajām prasmēm, inovācijām –, bet tā pamats ir veselība. Taču jāsāk ir no bērnības. Bērna spējas koncentrēties, mācīties un attīstīt savas prasmes sākas ar kvalitatīvu un sabalansētu uzturu. Ja šis pamats ir vājš, cieš arī pārējais.

Veselīgs uzturs kā ekonomikas jautājums

Uzņēmēji ikdienā izjūt sabiedrības veselības ietekmi uz produktivitāti. Hroniskas slimības, darbnespēja, priekšlaicīga darba tirgus pamešana – tās nav abstraktas problēmas. Tās tieši ietekmē uzņēmumu spēju augt un konkurēt. Tas pats attiecas uz demogrāfisko situāciju, jo bērni dzimst arvien mazāk, tāpēc viņu dzīves kvalitāte ir prioritāra valsts attīstībai.

Ja jau skolas vecumā bērniem tiek nodrošināts sabalansēts uzturs ar samazinātu pievienotā cukura un sāls daudzumu, ar kvalitatīvām izejvielām, ilgtermiņā mēs mazinām veselības riskus. Tas nozīmē vairāk veselīgi nodzīvotu gadu, augstāku darba ražīgumu un mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Ja bērns ir paēdis, tad viņam ir vieglāk koncentrēties mācībām un ārpusskolas nodarbībām, tādējādi viņš spēj kvalitatīvāk augt un attīstīties.

No uzņēmēju perspektīvas tā ir atbildīga un tālredzīga ekonomikas politika, jo rūpes par bērniem jau no mazotnes nozīmē veselīgāku un uz izaugsmi vērstu nākotni.

Vietējais produkts – investīcija savā ekonomikā

Skolu ēdināšanā pieņemtie lēmumi ietekmē arī vietējo uzņēmējdarbību. Izvēloties Latvijā ražotus produktus un sezonālas izejvielas, tiek stiprināta vietējā pārtikas ražošana, lauksaimniecība un pārstrāde. Tas nozīmē darbavietas reģionos, nodokļu ieņēmumus vietējām pašvaldībām un valstij kopumā, kā arī stabilāku iekšējo tirgu. Turklāt īsākas piegādes ķēdes samazina atkarību no ārējiem satricinājumiem, par ko arvien biežāk runā ne tikai reģionālā, bet Eiropas līmenī.

Uzņēmējiem ir svarīga prognozējama vide. Ja publiskajā sektorā tiek konsekventi dota priekšroka kvalitatīvam, vietējam produktam, tas rada skaidru signālu tirgum – investēt kvalitātē, attīstīt jaunus ražojumus, domāt ilgtspējīgi. Latvijas politikā stingrs uzsvars ir uz eksportu, taču nedrīkst aizmirst arī par iekšējo tirgu, jo īpaši, ja tas skar tik sensitīvu tēmu kā bērnu ēdināšana.

Skola kā kvalitātes standarta veidotāja

Skolu ēdināšana var kalpot kā kvalitātes standarta noteicēja visai nozarei. Ja bērniem tiek piedāvāti veselīgāki, mazāk pārstrādāti produkti, tas ietekmē arī tirgus piedāvājumu kopumā. Uzņēmēji pielāgojas pieprasījumam. Ja sabiedrība skaidri definē, ka prioritāte ir dabīgas izejvielas, sabalansēts uzturs un atbildīga saimniekošana, tirgus attīstās šajā virzienā.

Tādējādi skolu ēdināšana kļūst par platformu veselīgāku produktu attīstībai un inovācijām pārtikas nozarē. Mani patiesi iepriecina šī pieeja, par ko rūpējas gan Zemkopības ministrija, gan arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kas nenoguris apmāca skolu pavārus, stāsta par to, kā izmantot vietējos produktus un kā organizēt to nonākšanu uz bērnu šķīvjiem.

Ilgtspēja kā kopīgs mērķis

Vietējo un sezonālo produktu izmantošana ir arī ilgtspējas jautājums. Tā mazina transporta radītās emisijas, veicina resursu efektīvāku izmantošanu un stiprina reģionu ekonomiku. Arvien biežāk Eiropas Savienības līmenī tiek runāts par īsām piegāžu ķēdēm, un skolu ēdināšana ir paraugs, kā organizēt šādu pieeju.

Ilgtspēja uzņēmējdarbībā nav modes vārds – tā ir nepieciešamība. Un publiskā sektora izvēles var būt nozīmīgs virzītājspēks šajā procesā. Ja uzņēmējs jutīs, ka tirgū ir iespēja augt, tas veicinās arī konkurētspēju un attīstību, stiprinot visas valsts ekonomiku.

Plašāks skatījums uz nākotni

Skolu ēdināšana nav tikai jautājums par šodienas ēdienkarti. Tā ir izvēle par to, cik veselīga, darbspējīga un ekonomiski stabila būs mūsu sabiedrība pēc 15 vai 20 gadiem. Kādam tas varētu šķist kaut kas tāls un nenoteikts, bet patiesībā tā ir tuvāko gadu nākotne, tāpēc mums visiem pret to ir jāizturas atbildīgi.

Ieguldījums bērnu uztura kvalitātē ir ieguldījums Latvijas nākotnes ekonomikā. Veselīga sabiedrība nozīmē produktīvāku darbaspēku, mazākas publiskās izmaksas un spēcīgāku valsti kopumā. Un tieši tāpēc uzņēmējiem šis jautājums ir svarīgs – jo tas nav tikai par ēdienu.

Piesaki sava bērna skolu konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” 2025./26.mācību gadā, lai mēs visi kopā varam pateikt paldies tiem pavāriem, kuri par mūsu bērniem rūpējas vislabāk!

Katrīna Zariņa
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja