Aizvadīts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Austrumlatvijas Biznesa forums “KiberDROŠi-KiberNEDROŠI”, kura dalībnieki diskutēja par pēdējos gados arvien aktuālākā problēmu – kiberdrošību. Īpaši spraiga informācija apmaiņa notika par jauno Nacionālo Kiberdrošības likumu, kas paredzēs uzņēmumiem un publiskajām iestādēm papildus veicamos pasākumus drošības paaugstināšanai, kā arī atbildību par likuma normu neievērošanu.

“Pirms šā foruma aptaujājām biedrus, un trešdaļa ir saskārusies ar kiberuzbrukumiem, bet katrs piektais to rezultātā cietis zaudējumus. Tā kā vairākums uzņēmumu atzina, ka pēdējā gada laikā kiberapdraudējums ir palielinājies, ir svarīgi saprast, kā varam pasargāt savus uzņēmumus,” atklāšanas uzrunā LTRK Zemgales padomes vadītāja vietniece Inga Karlinska.

Tam, ka par kiberuzbrukuma upuri var kļūt ikviens, piekrita arī LTRK Latgales padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis. “Saņēmu no klienta rēķina, jau vēlējos to apmaksāt, bet tomēr nolēmu pārskatīt rekvizītus. Izrādās, ka tie neatbilda konkrētās firmas rekvizītiem. Maz trūka, ka šo viltus rēķinu būtu apmaksājis,” tā I.Dembovskis.

Pieredzes bagātā datorzinātņu doktore Baiba Apine vairākus gadus strādājusi Ukrainā, lai palīdzētu nodrošināt tās banku sistēmas noturību kiberuzbrukuma gadījumā, kas lieti noderējis pēc Krievijas uzbrukuma. Biznesa forumā viņa uzsvēra, ka par kiberuzbrukuma upuri var kļūt ikviens, tādēļ arī nepieciešams, mazināt riskus, kas ļaunprātīgas ielaušanās elektroniskā vidē dēļ var radīt būtiskus zaudējumus, piemēram, var tikt pazaudētas vai nopludinātas datu bāzes, svarīgi dokumenti, ietekmēta ražošanas iekārtu darbība un vēl daudz kas cits. Protams, ka visbiežāk kiberuzbrukumi tiek īstenoti, izmantojot cilvēcisko faktoru, tādēļ būtu svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, kā atpazīt iespējamo apdraudējumu un izstrādāt rīcības protokolus šādām situācijām.

Veicot elektroniskās vides uzraudzību, CERT.LV bieži saņem informāciju par kiberuzbrukumiem, un CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs uzsvēra – visbiežāk, apmēram 70% gadījumu, uzbrukumi notiek tieši mazajiem uzņēmumiem, jo tie ir mazāk aizsargāti. “Viens no drošākajiem veidiem, kā sevi aizsargāt, ir divfaktoru autentifikācijas sistēma. Pārējo visu hakeri spēj “uzlauzt” ļoti ātri, piemēram, lai iekļūtu sistēmā, kura aizsargāta ar 12 ciparu kombināciju, nepieciešama tikai viena sekunde,” piebilda M.Vecstaudžs.

Plašāk ar jauno Nacionālās kiberdrošības likumu Biznesa forumā iepazīstināja Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamenta direktors Edgars Kiukucāns, norādot, ka līdz nākamā gada 1. aprīlim visiem uzņēmumiem ar digitālā rīka palīdzību jāpārliecinās, vai likums attiecas uz konkrēto nozari. “Ja attiecas, tad līdz 1. oktobrim būs jāiesniedz kiberdrošības pašnovērtējuma ziņojums, kā arī jāatrod kiberdrošības pārvaldnieks – darbinieks vai ārpakalpojuma uzņēmums, kas veiks sistēmu pārbaudes un ziņos par iespējamām problēmām,” skaidroja E.Kiukucāns.

Par Nacionālo kiberdrošības likuma normām izvērtās plaša diskusija – vairāki uzņēmēji un publiskās sektora pārstāvji pauda bažas par to, kā izdosies piesaistīt nepieciešamos cilvēkus, apmaksāt to darbu un izpildīt visas prasības. Arī paredzētie sodi par šā likuma prasību pārkāpšanu ir tik lieli, ka pastāv risks nonākt finansiālās grūtībās, ja kaut kas nebūs tā, kā vajag. Jāpiebilst, ka likums par pārkāpumiem paredz sodu līdz 2% no apgrozījuma vai līdz 10 miljoniem eiro.

Lai mazinātu kiberuzbrukumu radītos zaudējumus un apdraudējumu, ir pieejama arī kiberrisku apdrošināšana. SIA “Colemont FKB Latvia” Pārdošanas direktore Līga Dimante skaidro, ka apdrošināšanas mērķis ir aizsargāt trīs galvenās uzņēmuma pārvaldes sadaļas – ietekmi uz datiem, to atjaunošanu, ekonomiskos zaudējumus un atbildību pret trešajām personām. Lietas, kas mums atvieglo ikdienu, var uzņēmumam radīt milzīgas problēmas. Tā ir jaunā realitāte. Svarīgi to apzināties un rīkoties, lai šos riskus pēc iespējas samazinātu. Arvien vairāk uzņēmumu izrāda interesi par šo apdrošināšanas veidu, jo kiberriski ir izņēmums apdrošināšanas segumos citos veidos. 

 “Notikumi pasaulē rāda, ka arvien biežāk uzņēmumi cieš milzu zaudējumus kiberuzbrukumu rezultātā, piemēram, ASV viesnīcu tīklam, kibernoziedzniekiem iekļūstot sistēmās un izmainot datus, tika nodarīti vairāk nekā 10 miljonus dolāru lieli zaudējumi,” piebilst L. Dimante.

Biznesa forumu organizēja LTRK, kas ir lielākā uzņēmēju organizācija Latvijā, sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību SIA “Colemont FKB Latvia”. Tas notika Līvānu stikla un amatniecības centrā, kurā dalībnieki varēja aplūkot vairākas izstādes, tajā skaitā Līvānu stikla vēstures un mūsdienu darbu retrospekciju.