Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Konkurences padome (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācija (DAIF Latvija) vienotā pozīcijā paziņo: publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā ievērojami samazina atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu.

Reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reizes. Praksē tas nozīmē, ka līdz pat 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.

Tas varētu ievērojami samazināt konkurenci iepirkumos, jo ierobežota informācijas pieejamība tieši ietekmē pretendentu skaitu, savukārt mazāks konkurējošo piedāvājumu skaits parasti nozīmē augstākas līguma cenas. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi^[1], ka katrs papildu piedāvājums iepirkumā nodrošina vidējo līguma cenas samazinājumu par 2,5 %. Vienlaikus publiski pieejamu datu trūkums varētu ierobežot uzraugošo institūciju iespējas veikt proaktīvu publisko iepirkumu uzraudzību un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus publisko līdzekļu piešķiršanā un izlietojumā. Reforma šobrīd neparedz mehānismus, kas nodrošinās caurspīdību un īstenos kontroli par publisko līdzekļu piešķiršanu, tādējādi ir pamatotas bažas par iespējamu negodprātīgu rīcību un iespējām to novērst. Tāpat arī diemžēl esošā reforma neparedz nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz drošu piegādes ķēžu principu piemērošanu iepirkumos.

Puses atbalsta reformas mērķi mazināt birokrātiju un palielināt publisko iepirkumu efektivitāti, lai sabiedrība iegūtu pēc iespējas labāku gala rezultātu un palielināt vērtību par samaksāto cenu jeb vairot iepirkumu ekonomisko jēgu. Tomēr atklātība visās iepirkumu stadijās ir priekšnoteikums gan uzraugošo institūciju darbam, gan sabiedrības preventīvai kontrolei. Savukārt uzņēmējiem jābūt iespējai savlaicīgi uzzināt par katru iegādi, kurā tiks tērēti publiskie līdzekļi, jo tikai reāla konkurence un iespēja katram mazajam un vidējam uzņēmumam piedalīties nodrošina valstij izdevīgākās cenas un augstāku kvalitāti.

Tāpat aktuāls ir arī jautājums par atbildības nozīmi publiskās pārvaldes darbā un publisko iepirkumu procesā – iestāžu un pašvaldību vadītājiem ir jāuzņemas reāla atbildība par rezultatīviem un ilgtspējīgiem iepirkumiem – iepirkumu plānošanu, lēmumiem un risku pārvaldību.

Tāpēc puses aicina likumdevēju lemt par pilnīgas informācijas publiskošanu par visiem iepirkumiem visās to stadijās, kā arī nostiprināt iestāžu vadības atbildību par iepirkumu organizēšanu. LTRK, KP, KNAB, Delna un DAIF Latvija aicina likumdevēju veikt nepieciešamos labojumus likumprojekta redakcijās. Publisko iepirkumu reforma ir būtisks instruments valsts finanšu pārvaldībā, jo nepārtraukti tiek iepirktas dažādas preces un pakalpojumi, taču neizsvērti lēmumi var veicināt sabiedrības uzticēšanās valstij samazināšanos, vienlaikus būtiski mazinot godīgas konkurences sniegtos ieguvumus sabiedrībai un palielinot risku nesaimnieciskai publisko līdzekļu izlietošanai.  

[1] European Commission. Commission Staff Working Document: Executive Summary of the Evaluation of Directive 2014/24/EU (SWD(2025) 333). Brussels, October 2025, p. 5.
https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2025)333&lang=en