Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija ir gatava parakstīt uzņēmēju organizāciju memorandu, kas paredz publisko izdevumu samazinājumu 2026. gada valsts budžetā par 850 miljonu eiro, novirzot šos līdzekļus valsts aizsardzībai, drošībai un citām stratēģiskām prioritātēm.

ZZS ir pirmā valdību veidojošā partija, kas skaidri apliecinājusi politisku gatavību izdevumus samazināt, un uzņēmēju organizācijas augstu novērtē pieņemto lēmumu.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis akcentē, ka pienācis laiks no runām pāriet uz darbiem. “Mums ir straujāk jāvirzās ar birokrātisko procedūru mazināšanu, kas ne tikai atvieglos iedzīvotāju un uzņēmēju saziņu un sadarbību ar valsts institūcijām, bet arī jāraugās, kur varam mērķtiecīgi optimizēt valsts budžeta izdevumus un nodarbināto skaitu  valsts pārvaldē, lai pietiktu līdzekļu valsts drošības stiprināšanai un Latvijas ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju labklājības celšanai,” norāda H.Rokpelnis.

Uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Finanšu nozares asociācija (FNA) – iepriekš aicinājušas valdību, sākot darbu pie 2026. gada valsts budžeta, paust publisku politisko apņemšanos samazināt valsts pārvaldes izdevumus, parakstot memorandu.

“Memorands balstās uz pārliecību, ka valsts finanšu ilgtspēja, aizsardzības spējas un efektīva pārvaldība ir savstarpēji saistītas. Memorandā paredzēti konkrēti pasākumi valsts tēriņu optimizācijai: ministriju un iestāžu izdevumu revīzija, ilgstoši neaizpildīto vakanču likvidēšana, liekās birokrātijas samazināšana un funkciju deleģēšana privātajam sektoram​,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) Latvijas fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam Progresa ziņojumā skaidri brīdina par pieaugošiem fiskālajiem riskiem – prognozēta negatīva fiskālā telpa, budžeta deficīts līdz 3,2% no IKP un valsts parāda pieaugums līdz 53% no IKP jau tuvāko gadu laikā. Vienlaikus ekonomikas izaugsme ir vāja, eksports turpina kristies, bet inflācija – īpaši pakalpojumu un pārtikas segmentā – saglabājas augsta​​. Šādā situācijā jebkura kavēšanās pieņemt lēmumus rada papildu slogu nākotnei.

Igaunija un citas valstis jau ir pieņēmušas sarežģītus, bet nepieciešamus lēmumus, lai samazinātu izdevumus un uzlabotu budžeta stabilitāti.

 “Uzņēmēju organizācijas stingri iestājas par atbildīgu politiku – šajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos katra vilcināšanās nav tikai kavēšanās, tā ir bezatbildība, kas nākotnē var izmaksāt mums daudz vairāk,” pauž LTRK prezidents Aigars Rostovskis, aicinot arī citas partijas parakstīt memorandu.

Uzņēmēju organizācijas aicina arī pārējās partijas pievienoties memorandam, lai dotu vienotu, skaidru signālu sabiedrībai par politisko gatavību uzņemties atbildību un virzīt budžeta konsolidācijas pasākumus 2026. gadā. Skaidra politiskā apņemšanās ir būtiska gan sabiedrības uzticībai, gan investoru pārliecībai, gan valsts drošības stiprināšanai.

Četras vadošās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK),
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Finanšu nozares asociācija (FNA) –
nosūtīja valdībai sadarbības memorandu, kurā rosināts 2026. gada valsts budžeta izstrādi sākt ar skaidru politisko apņemšanos samazināt valsts pārvaldes izdevumus vismaz par 5%.

Ministru prezidente Evika Siliņa uzdeva uzņēmēju organizācijām iepazīstināt ar memoranda saturu visas Saeimas frakcijas. Uzņēmēju organizācijas ir tikušās ar “Jaunās Vienotības”, “Progresīvo”, “Apvienotā saraksta”, “Nacionālās apvienības” un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijām.