1. Nodokļu politika un saistītie jautājumi.

No 2025. gada panākti būtiski uzlabojumi darbaspēka nodokļu sistēmā, gan nodrošinot likmju konkurētspēju Baltijas līmenī, gan atteikšanos no diferencētā neapliekamā minimuma, atvieglojot nodokļu saistību izpildi uzņēmējiem. No 2025. gada 1. janvāra uz vienu gadu jauno vecāku pabalsta saņēmēji, kuri strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no aprēķinātā (iepriekšējo 50 un 30% (līdz 2022.g.) vietā). No 2024.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek darba devēja izdevumus par augstākās izglītības apmaksu, kā arī  izdevumus par attālinātā darba izdevumu apmaksu, kā arī no 2025.gada būtiski palielināts ar papildu darbaspēka nodokļiem neapliekamais darbinieku labumu apmēra limits. No 2024.gada palielināts PVN slieksnis līdz 50 000 euro (iepriekšējo 40 000 euro vietā).

 

2. Enerģētika un atbalsts energoresursu cenu krīzē.

No 2021. gada izskaņas uzņēmējiem pieejams atbalsts energoresursu cenu sadārdzinājuma kontekstā ar kopējo summu virs  500 miljoniem euro. Līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiek kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa. Tāpat visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensē elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Pateicoties LTRK tika pilnveidoti kritēriji un paplašināts atbalsta saņēmēju loks energoietilpīgajiem rūpniecības uzņēmumiem un panākta ilgstoši apgrūtinošās OIK sistēmas pilnīga atcelšana. 2023.gadā panākta vēsturiski netaisnīgās sadales tarifu metodikas pārskatīšana, izslēdzot mājsaimniecību izdevumu šķērssubsidēšanu uz uzņēmumu rēķina. Pēc intensīva LTRK darba sagatavots vidējā termiņa enerģētikas jomas stratēģijas projekts, pie kura darbs turpinās 2025.gadā.

 

3. Konkurences neitralitātes veicināšana.

Līdz 2024. gada izskaņai LTRK sniegusi teju 200 atzinumus par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ietekmi uz godīgu konkurenci tirgū, kā rezultātā izbeigta vairāku konkurenci kropļojošu kapitālsabiedrību vai atsevišķu to biznesa virzienu darbība. Pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma veikts pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus”, sekmējot publisku diskusiju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību. LTRK aktivitātes konkurences neitralitātes jautājumos gan aktualizējušas jautājumu par valsts kapitālsabiedrību efektivitāti, gan vajadzīgajiem Konkurences padomes instrumentiem, lai panāktu neefektīvu un nepamatotu valsts un pašvaldību iesaisti komercdarbībā. LTRK interešu pārstāvības aktivitāšu rezultātā konkurences neitralitātes tēma kā būtisks Latvijas ekonomikas izaicinājums pirmo reizi izcelts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024.gada nacionālajā ziņojumā par Latviju.

 

4. Eiropas Savienības fondu ieviešana.

Nodrošināta uzņēmēju interešu pārstāvība gan aktuālā plānošanas perioda, gan Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma programmu sagatavošanā, būtiski palielinot uzņēmējdarbības aktivitātēm pieejamo finansējuma daļu. Panākti Starptautiskās konkurētspējas programmas pilnveidojumi, plaši izmantotas programmas gan energoefektivitātes, gan digitalizācijas veicināšanai. Tiešas sadarbības dibināšana ar atbildīgajam Eiropas Komisijas institūcijām, lai novērstu nekonkurētspējīgu nacionālo kritēriju ieviešanu. Pēc ilgstošiem LTRK centieniem Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta programmās iekļauta arī tirdzniecības nozares pieeja energoefektivitātes veicināšanas programmām.

 

5.  Covid-19 atbalsta instrumenti un ierobežojumi.

2020. gada sākumā panācām, ka Covid-19 atbalsta instrumenti būs pieejami visiem uzņēmumiem un visām nozarēm, kā arī 2021. gadā panācām atbalsta programmu turpināšanos. 2022. gada sākumā, pateicoties LTRK aktīvai iesaistei, tika nolemts, ka tiek atcelta virkne nekonkurētspējīgu Covid-19 ierobežojumu, kas bremzētu valsts ekonomisko attīstību.

Darbaspēka nodokļu politika.

Panākta atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma un veicināta darbaspēka nodokļu konkurētspēja, īpaši vidēja atalgojuma grupā.

 

Strādājošu jauno vecāku pabalsts.

Uz gadu palielināts strādājošu jauno vecāku pabalsts līdz 75% no aprēķinātā līdzšinējo 50% vietā.

 

VID reforma.

Īstenota VID reforma, atbilstoši LTRK rekomendācijām nodalot VID pakalpojumu un policejiskās funkcijas.

 

Ārvalstu darbaspēka piesaiste.

Panākta iespēja uzņēmumiem piesaistīt darba spēku no trešajām valstīm, maksājot vidējo algu nozarē, nevis vidējo algu valstī.

 

Uzlabojumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā.

Panākts, ka nosaka īsāku periodu, kad ārstniecības personai jāievada e-veselības sistēmā personai izsniedzamā darbnespējas lapa gadījumā, ja to tehnisku iemeslu dēļ nevar reģistrēt e-veselības sistēmā dienā, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts attiecīgais darbnespējas gadījums, mazinot to uz divām darbdienām līdzšinējo piecu darbdienu vietā.

 

Parādnieku ieturējumu sistēmas pilnveidošana.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, tostarp arī veicinātu uzturlīdzekļu nemaksātāju atgriešanos legālā darba tirgū, tika panākti grozījumi Civilprocesa likumā, kā rezultātā lielākajai daļai parādnieku paliek vairāk līdzekļu sevis un savu apgādājamo uzturēšanai pēc piedziņas ieturējumu veikšanas nekā līdz šim, jo tiek samazināts ieturējumu apmērs.

 

Administratīvā sloga novēršana tirdzniecības nozarē.

Panākta atteikšanās no likumdošanas idejas uz preču cenu zīmēm izvietot preču izcelsmes valsts karodziņus, tādā veidā mazinot uz tirgotājiem gulstošo finansiālo un administratīvo slogu.

 

Arestēto kapitāla daļu pārvaldības regulējums.

Novērsta sasteigta regulējuma virzība arestēto kapitāldaļu pārvaldības regulējumā, rodot iespēju strādāt pie biznesa un investīciju aizsardzībai labvēlīgāka regulējuma.

 

Finanšu sloga novēršana.

Novērsta sākotnējā iecere obligātai prasībai defibrilatoru (pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku šoku) izvietošanai visās tirdzniecības vietās, izveidojot komersantu telpu noslodzei samērīgas defibrilatoru izvietošanas prasības.

 

Finanšu sektora de-riskinga stratēģija.

LTRK aktīvas darbības rezultātā izveidota de-riskinga stratēģija, iekļaujot tostarp LTRK ierosinājumus, ar mērķi veicināt riskos balstītas pieejas attīstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomā.

 

ES kiberdrošības regulējuma pārņemšana Latvijas normatīvos.

Panākta nacionālā kiberdrošības regulējuma tvēruma nepaplašināšana ārpus ES direktīvas prasībām (t.s. “gold-plating” novēršana).

 

OECD par konkurences neitralitāti.

LTRK īstenotā interešu pārstāvības darba rezultātā OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pirmo reizi Latvijas nacionālajā ziņojumā kā būtisku risināmo tēmu izceļ konkurences neitralitāti, valsts kapitālsabiedrībām veicot komercadarbību gadījumos, kad to veiksmīgi varētu darīt privātā kapitāla komersanti.

 

LTRK iesaiste ES politikā par obligāta maksājumu termiņa noteikšanu.

LTRK sagatavotā pozīcija “late payments” regulas priekšlikumam veicināja Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādi, kā arī tika ņemta vērā ECH pozīcijas izstrādē, pārstāvot tās attiecīgajās diskusijās, uzstājot uz uzņēmēju līgumu slēgšanas brīvību saglabāšanu.

 

LTRK iesaiste galvaspilsētas politikā.

Veiksmīgi attīstīta ikdienas sadarbība ar Rīgas domi, panākot aktīvu LTRK iesaisti ar Rīgas attīstību saistītu jautājumu risināšanā, kā arī LTRK apbalvojuma “Uzņēmējiem draudzīgākā pašvaldība” izkāršanu pie Rīgas domes.

 

Kadastrālās uzmērīšanas jautājumi.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā kadastrālās uzmērīšanas termini uzņēmējiem saīsinājušies, kā arī panākta atbildīgo valsts institūciju atsaucība uzņēmēju problēmjautājumu operatīvā risināšanā.

 

Atbalsts tirdzniecības nozares energoefektiviātes veicināšanai.

Pēc ilgstošas politikas veidotāju , ka Eiropas Savienības atbalsts energoefektivitātei kļūst pieejams arī tirdzniecības nozarei.

 

Atlikts regulas ieviešanas termiņš ES līmenī.

Pēc LTRK iniciatīvas tika sagatavota ECH pozīcija par ES atmežošanas regulu, palīdzot radīt uzņēmēju spiedienu Eiropā, kas lika Eiropas likumdevējiem atlikt prasību ieviešanu par gadu, dodot uzņēmējiem ilgāku laiku sagatavoties regulas piemērošanai.

 

Apturētas sasteigti virzītas izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību uzņēmējiem.

Panākts, ka tika apturēta sasteigtu un neizdiskutētu Krimināllikumu grozījumu virzība, kas paredzēja kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā.

 

Darba nedēļas saīsināšana.

Novērsta pilsoņu iniciatīvas par 4 dienu un 32 stundu darba nedēļu tālāka izskatīšana Saeimā.

 

Finansējuma izlietojums izglītības nozarē.

LTRK aktīvi iesaistījās Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādē, kā arī augstākās izglītības institucionālās finansēšanas un akreditācijas plānu un noteikumu izstrādē, novēršot kļūdas un veicinot, ka pieejamais finansējums tiek izmantots pēc iespējas lietderīgāk.

Valdības deklarācija un Valdības rīcības plāns.

LTRK aktīvi līdzdarbojās Valdības deklarāciju un VRP izstrādē, nosakot biznesa videi nozīmīgus virsmērķus.

 

Darba spēka pieejamība.

Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā, atvieglojot prasības saimnieciskās darbības veicējiem, kuri plāno Latvijā nodarbināt ārzemju darbiniekus profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas. LTRK panāca, ka ārvalstu darbaspēkam no trešajām valstīm tiek noteikta ne mazāka par nozarē mēneša vidējo bruto darba samaksu.

 

Uzlabojumi “mazajos” iepirkumos.

Pateicoties LTRK priekšlikumiem Publisko iepirkumu likumā «mazajos iepirkumos» turpmāk piedāvājumu iesniegšanas termiņš tiek izteikts darba dienās. Minētais veicinās godīgu konkurenci, tiks izstrādāti kvalitatīvāki piedāvājumi, kā arī pasūtītājus un pretendentus nostādīs vienlīdzīgākā situācijā.

 

Uzņēmējdarbības vide Rīgā.

Pateicoties LTRK ir izveidots uzņēmējdarbības atbalsta kontaktpunkts, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi Rīgā, kā arī pašvaldības un uzņēmēju savstarpējās attiecības.

 

Godīgas konkurences veicināšana.

LTRK vadošā nevalstiskā organizācija, kas strādā ar godīgas konkurences un konkurences neitralitātes jautājumiem. LTRK regulāri sniedz atzinumus par publisku personu līdzdalību kapitālsabiedrībās, tiekas ar Konkurences padomi, Valsts kontroli, atbildīgajām ministrijām, citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī OECD. Tāpat tiek rīkotas diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci.

 

Vietējo uzņēmēju aizsardzība.

Pateicoties LTRK, pārņemot ES regulējumu nacionālajā regulējumā, likumdevējs ir atradis veiksmīgu balansu starp Direktīvas noteikumu pārņemšanu un reģionālajām īpatnībām sodu metodikā, nodrošinot atšķirīgu pieeju naudas sodu dalījumam par negodīgu komercpraksi, kas īstenota tikai Latvijas teritorijā vai kas īstenota ārpus tās jeb starptautiska rakstura pārkāpumiem.

 

Nekustamā īpašuma attīstība.

Aktīvi iesaistoties LTRK un citām nevalstiskajām organizācijām, valdība, izskatot Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, apstiprināja gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Plāns veidots ar mērķi sabalansēt īpašnieka un sabiedrības tiesības, pārskatot un pilnveidojot procesu, taču nemazinot tiesību tvērumu un drošības prasības.

 

Ārējo automātisko defibrilatoru uzstādīšanas, ekspluatācijas, uzraudzības kārtība.

Sākotnējā iecere paredzēja obligātu prasību visām publiskajām iestādēm pašām iegādāties un uzturēt defibrilatorus bez valsts atbalsta. Panākts, ka šī prasība tika atcelta, tādējādi defibrilatoru nodrošināšana paliks brīvprātīga. Tas galvenokārt attieksies uz tādām lielām sabiedriskām vietām kā lielveikali, sporta arēnas un kultūras centri, kur defibrilatori jau pārsvarā ir pieejami, un tas ļaus uzņēmumiem elastīgāk pieņemt lēmumus, vienlaikus saglabājot sabiedrības veselības intereses.

 

Grozījumi Tūrisma likumā.

Aktualizēts jautājums par samazinātās PVN likmes piemērošanu viesnīcām, līdzīgām izmitināšanas vietām un īstermiņa īres mītnēm, atsaucoties uz spēkā esošajiem PVN likuma noteikumiem, kas attiecas uz visiem šiem izmitināšanas vietu veidiem. Saskaņā ar PVN likumu, šīm izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju kategorijām var tikt piemērota samazinātā PVN likme, lai veicinātu tūrisma nozares attīstību un sniegtu atbalstu viesnīcu un īstermiņa īres sektoram.

 

14. Saeimas vēlēšanas

Organizējām diskusijas veselības, satiksmes, finanšu, ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un izglītības un zinātnes ministru amata kandidātiem kompetenču padomēs un komitejās – kopumā 13 sēdēs, kā arī īstenojām priekšvēlēšanu debašu ciklu visos Latvijas reģionos. Sagatavojām rekomendācijas gan politisko spēku programmām pirms vēlēšanām, gan sniedzām rekomendācijas, komentārus un ierosinājumus topošās valdības deklarācijai.

 

Zaļā kursa un ilgtspējas domnīca

Uzsākām īstenot zaļā kursa domnīcas pasākumu ciklu, pievēršoties gan konkrētiem zaļā kursa attīstības jautājumiem, gan vērtējot ārējo ģeopolitisko apstākļu ietekmi uz zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Uzsāktais darbs turpināsies 2023. un turpmākajos gados.

 

Konkurence

Veicināta Konkurences padomes neatkarība, kā arī, pateicoties LTRK iesaistei, tika panāktas izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos un to aprēķināšanas kārtībā. Proti, tiek nošķirti sodi par nacionālajiem pārkāpumiem un starptautiskajiem pārkāpumiem, tādējādi aizsargājot vietējo uzņēmēju intereses. Tāpat paplašināts sākotnēji iecerētais konsultatīvajā formātā pārstāvēto organizāciju loks.

 

Sankciju jautājumi

Lielu popularitāti ieguva LTRK organizētais trīs semināru cikls uzņēmējiem “Starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrojums”, ko LTRK rīkoja kopā ar Finanšu nozares asociāciju un citiem partneriem. Seminārs skatīts ne tikai Latvijā, bet arī tuvējās reģiona valstīs.

 

Trīs jūru iniciatīvas samits

Organizējām nozīmīgāko reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru apaļā galda diskusiju “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”. Kopā ar ārvalstu partneriem sagatavojām atbalsta pozīciju Ukrainai.

 

ES fondu programmas

Turpinājām darbu pie dažādu ANM un ES daudzgadu budžeta programmu pilnveides, panākot pēc iespējas ātrāku un ērtāku finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

 

Starptautiskā sadarbība un Baltijas loma tajā

Turpinājām attīstīt LTRK starptautiskās sadarbības kanālus, veicinot Baltijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sadarbību, kā arī Eurochambres aktivitātes. Organizējām starptautisko sadarbības partneru IFC/MIGA vizīti Latvijā.

 

Ēnu ekonomikas mazināšana

Organizējām ikgadējo ēnu ekonomikas konferenci, panācām uz rezultātu orientētu ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas plānošanas procesu, kā arī aktīvi iestājāmies pret ēnu ekonomiku veicinošām iedzīvotāju atbalsta aktivitātēm.

 

Atbalsts globālo tirgu satricinājuma kontekstā

Sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, panācām Eksporta garantiju programmu pagarināšanu, kā arī eksporta tirgu pārorientēšanas atbalsta programmu, mazinot kara izraisīto negatīvo seku ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem.

 

Interešu pārstāvības atklātība

Noslēdzām darbu pie interešu pārstāvības atklātības likuma izstrādes, panākot pēc iespējas plašas nevalstiskā sektora iespējas līdzdarboties politikas veidošanā.

Minimālās VSAOI

Saistībā ar sākotnēji nepilnīgo minimālo VSAOI sistēmu panācām darba grupas izveidi Finanšu ministrijā, kā rezultātā caurlūkoti vairāki ar minimālo VSAOI sistēmu saistīti jautājumi, tostarp sekmējot maksājumu apmēru paredzamību, paplašinot izņēmuma kategorijas, mazinot administratīvo slogu, kā arī panākot autoratlīdzību režīma termiņa darbības pagarinājumu.

 

ES fondu atbalsts Latvijai

Aktīvi strādājot pie Latvijas nacionālā pie Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, panācām būtiskākas finansējuma daļas novirzīšanu uzņēmumu energoefektivitātes un digitalizācijas veicināšanai.

 

Uzņēmumu izdevumu samazināšana Covid-19 kontekstā

Mazināts administratīvais slogs atbalsta saņemšanā un paplašināts saņēmēju loks, atbalsta pieejamību nodrošinot jaundibinātiem un strauji augošiem uzņēmumiem. Tāpat panākta attālinātā darba izdevumu neaplikšana ar papildus darba spēka nodokļiem, kā arī darbnespējas lapu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem.

 

Latvija 2070

Konferences ietvarā dažādu jomu eksperti nāca klajā ar futuroloģisku skatu uz Latviju teju pēc pusgadsimta, liekot sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem aizdomāties par pasauli, kurā dzīvos nākamās paaudzes, un veidiem, kā mēs varam to ietekmēt.

 

VID EDS

LTRK aktivitāšu rezultātā novērstas kļūdas VID EDS publiskajās datu bāzēs, mazinot reputācijas riskus uzņēmumiem saistībā ar neprecīzu informāciju par nodokļu parādiem un to apmēriem.

 

Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju jautājumi

Aktīvi strādājot ar politikas veidotājiem sekmējām riskos balstītas pieejas iedzīvināšanu, kā arī skaidrojām gadījumus, kuros administratīvās prasības pārlieku apgrūtina uzņēmumu darbību, kā rezultātā Latvijas uzņēmumi finanšu pakalpojumus izvēlas izmantot citās jurisdikcijās.

 

Administratīvi teritoriālā reforma

Pārstāvējām uzņēmēju intereses saistībā ar ATR, panākot uz uzņēmējiem gulstošā administratīvā sloga apmēru, kā arī nodrošinot pēc iespējas vienkāršu pāreju uz jauno administratīvi teritoriālo modeli.

 

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana

LTRK aktīvas līdzdalības rezultātā pilnveidots Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna koncepts, ieviešot efektīvāku nepieciešamo pasākumu identificēšanas un administrēšanas procesu, aizstājot līdzšinējo politikas plānošanas dokumentu ar digitālu vidi, veidojot atgriezenisko saiti un ļaujot pastāvīgi sekot pasākumu ieviešanas progresam.

 

Publiskie iepirkumi

Panācām papildus administratīvo slogu neradošus uzlabojumus publisko iepirkumu likumā, kā arī sekmējām administratīvā sloga mazināšanos elektronisko iepirkumu sistēmā.

2020.gada pavasarī LTRK bija tieši iesaistīta visu atbalsta instrumentu izstrādē

LTRK bija tieši iesaistīta visu atbalsta instrumentu izstrādē, kas tika veidoti, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas cietuši no Covid-19 negatīvās ietekmes – dīkstāves atbalsts, eksportējošo uzņēmumu atbalsta instruments, ALTUM finanšu instrumenti apgrozāmo līdzekļu un kredītu garantiju nodrošināšanai.

 

LTRK kopīgi ar citiem partneriem panāca

LTRK panāca, ka darba nespējas lapas tiek apmaksātas no valsts budžeta no pirmās līdz trešajai slimības dienai, ja darbiniekam ir respiratorās sistēmas slimības simptomi un darbinieks nosūtīts veikt Covid-19 testu. Šādā veidā tiek mazināta Covid-19 izplatība uzņēmumos un kopumā mazināta vīrusa izplatība, kā arī ietaupīti uzņēmumu līdzekļi, kas var tikt novirzīti citu operatīvo izmaksu segšanai krīzes laikā.

 

2020.gada nogalē un 2021. gada janvārī

LTRK sadarbībā ar tirdzniecības nozares komersantiem izstrādāja drošas tirdzniecības prasības, lai varētu atjaunot drošu tirdzniecību, kas stingri regulēta un kontrolēta, nodrošina iedzīvotāju brīvu piekļuvi precēm un ļauj komersantiem turpināt ekonomisko darbību.

 

LTRK sniedza priekšlikumu sadarbībā ar ekonomikas ministriju

LTRK sniedza priekšlikumu un sadarbībā ar partneriem un ekonomikas ministriju izstrādāja augsta līmeņa apmācību programmu starptautiskās konkurētspējas celšanai perspektīviem un eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem.

 

No 2021.gada uzņēmumi varēs kompensēt savu darbinieku izmaksas

No 2021.gada uzņēmumi varēs kompensēt savu darbinieku izmaksas, kas saistītas ar attālināto darbu neapliekot tos ar algas nodokļiem. LTRK šo priekšlikumu sākotnēji izteica 2020.gada pavasarī, lai veicinātu attālinātā darba īstenošanu un mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību.

 

LTRK līdzdarbojās automazgātavu izbūves noteikumu precizēšanā

LTRK līdzdarbojās automazgātavu izbūves noteikumu precizēšanā, novēršot jau uzsāktu investīciju projektu nepamatotu pārtraukšanu, tādējādi aizsargājot tiesiski veiktas investīcijas.

 

Ievērojot LTKR paustos nostāju par DRN palielinājumu

Ievērojot LTKR paustos nostāju par DRN palielinājumu, ar 2021.gadu netika ieviesta virkne sākotnēji iecerēto DRN likmju palielinājumu, tādējādi neapgrūtinot uzņēmējus ar papildus finanšu slogu Covid-19 krīzes laikā, kā arī nodrošinot būvmateriālu izstrādei nepieciešamo dabas resursu noieta nesamazināšanos vietējā tirgū.

 

LTRK panāca, ka 2020.gada vasarā

LTRK panāca, ka 2020.gada vasarā varēja notikt skolēnu nodarbinātības pasākumi, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, lai arī sākotnēji šādu nodarbinātības pasākumu 2020.gadā nebija plānots organizēt.

 

Kopš 2020.gada pavasara

LTRK divas reizes gadā publicē LTRK Ekonomikas indeksu, kas mēra uzņēmumu pārliecības līmeni par ekonomisko situāciju valstī dažādos aspektos.

 

2020.gada augustā LTRK organizēja debates ar Rīgas domes mēra amata kandidātiem

LTRK organizēja debates ar Rīgas domes mēra amata kandidātiem un vienojās par kopīgi veicamajiem darbiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai galvaspilsētā. 2020.gada rudenī LTRK jau uzsākusi ciešu sadarbību ar Rīgas mēru un vice-mēriem, lai ieviestu fiksētās aktivitātes un panāktu nepieciešamos uzlabojumus.

 

2019. gadā Saeima pieņēma grozījumus Konkurences likumā

Saeima pieņēma grozījumus Konkurences likumā par valsts un pašvaldību pienākumu nodrošināt godīgu konkurenci un iesaistes uzņēmējdarbībā mazināšanu. 2020.gadā LTRK sniedza atzinumus par publiskā sektora kapitālsabiedrībām, un 2020.gada rudenī notika publiska diskusija par šiem jautājumiem.

 

LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu

LTRK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu organizē ikgadējo Ēnu ekonomikas konferenci un aktīvi līdzdarbojas Ēnu ekonomikas pasākumu plāna izstrādē un ieviešanā.

 

LTRK savulaik iniciēja vienotā nodokļu maksāšanas konta izveidi

LTRK savulaik iniciēja vienotā nodokļu maksāšanas konta izveidi, izmantojot FIFO metodi, kas sāk darboties no 2021.gada 1.janvāra.

 

LTRK panāca caurspīdīguma principu ievērošanu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas operatora izvēlē

LTRK panāca caurspīdīguma principu ievērošanu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas operatora izvēlē, kā arī līdzdarbojās citās ar atkritumu apriti saistītos jautājumos.

 

LTRK ilgstoši atbalstījis mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

LTRK ilgstoši atbalstījis mikrouzņēmumu nodokļa režīmu kā formātu, kurā uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību. Tomēr 2020.gadā Saeimā apstiprinātie grozījumi MUN likumā netika atbalstīti no LTRK puses.

2019. un 2020. gadā budžeta izstrādes procesā

Budžeta izstrādes procesā un kopumā netiek piedāvātas iniciatīvas, kas paredz nodokļu celšanu, nodrošinot uzņēmējdarbībai nepieciešamo stabilitāti.

 

2019. gadā panācām Energoefektivitātes nodevas risinājumu komersantiem

Panācām risinājumu komersantiem, kas bija veikuši energoauditu, pēc termiņa, no viņiem neatkarīgu apstākļu rezultātā, atceļot/pārnesot energoefektivitātes nodevas maksājumu. 2020.gadā LTRK parakstīja sadarbības memorandu ar ekonomikas ministriju, lai veicinātu energoefektīvitātes principu ieviešanu un paplašināšanu tautsaimniecībā.

 

2019.gadā LTRK aktīvi līdzdarbojās diskusijās un priekšlikumu izstrādē

LTRK aktīvi līdzdarbojās diskusijās un priekšlikumu izstrādē, lai Latvija netiktu iekļauta Moneywall “pelēkajā sarakstā” un vienlaikus radītie kontroles un uzraudzības mehānismi un saistītās aktivitātes minimāli palielinātu administratīvo un finanšu slogu uzņēmumiem.

 

LTRK piedalījusies atbildīgo ministriju darbā

LTRK piedalījusies atbildīgo ministriju darbā, skaidrojot nepieciešamību speciālas komercstrīdu tiesas izveidei, tādējādi nodrošinot ātru un kompetentu komercstrīdu izskatīšanu. Ievērojot LTRK identificētos problēmjautājumus, izstrādāts Ekonomisko lietu tiesas komercstrīdu skatīšanas modelis, ko atzinīgi novērtējušas arī starptautiskās organizācijas.

 

Darba vidē balstītu mācību principa ieviešana

Darba vidē balstītu mācību principa ieviešana, lai nodrošinātu darba tirgus pieprasījumam atbilstoša darbaspēka sagatavošanu. Tieša iesaiste profesijas standartu aktualizēšanā un izstrādē. Konventu izveide profesionālās izglītības iestādēs, lai stiprinātu saiti starp darba tirgu un mācību iestādi reģionā.

 

2019. gadā radīts jauns diskusiju formāts ar valdību

2019. gadā radīts jauns diskusiju formāts ar valdību – Krišjāņa Valdemāra forums, kurā nepastarpināti ar nozaru ministriem un valsts augstāko administrāciju diskutēt par valsts attīstības tendencēm.

2018.gadā tika izveidota LTRK Pārtikas komiteja

Tika izveidota LTRK Pārtikas komiteja, tādējādi pilnveidojot Latvijas pārtikas nozares spēlētāju iespējas sekmēt pārtikas nozares politikas attīstību. LTRK Pārtikas komiteja veiksmīgi līdzdarbojusies nozares normatīvo aktu izstrādē, vienojusies uzturēt sadarbību ar Eiropas lielāko pārtikas nozares asociāciju Food Drink Europe (FDE) un sekmējusi pārtikas nozares pašregulācijas mehānismu ieviešanu pārtikas satura uzlabošanai.

 

LTRK 2018.- 2021.gadā iesaistījās tiesiskā regulējuma izstrādē

LTRK iesaistījās tiesiskā regulējuma izstrādē par KYC Utility jeb klientu padziļinātas izpētes rīku, lai nodrošinātu uzņēmēju iespējas ērti veikt sadarbības partneru pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem.

 

Reversais PVN elektronikai un būvniecības pakalpojumiem

Reversais PVN elektronikai, būvniecības pakalpojumiem, to īslaicīgi no 2018.gada līdz 2020.gadam paplašinot uz sadzīves elektroniku, būvmateriāliem, mazināja ēnu ekonomikas īpatsvaru saistītajās nozarēs. Turpinoties diskusijām par PVN izkrāpšanas mazināšanu, 2020.gadā secināts, ka dalītā PVN modeļa pārņemšana Latvijā šobrīd nav lietderīga, ietaupot uzņēmēju resursus saistībā ar PVN sistēmas izmaiņām.

 

2018.gadā uzlabota Padziļinātās sadarbības programma

Uzlabota Padziļinātās sadarbības programma, paplašinot gan programmas dalībnieku skaitu, gan iegūstamos labumus programmas dalībniekiem.

 

Jaunais publiskā iepirkuma likums

Jaunais publiskā iepirkuma likums – iepirkuma plāna sagatavošana un publicēšana gadam, straujāka elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešana.

 

LTRK paustās bažas par grozījumiem “Darba likumā”

Ievērojot tostarp LTRK paustās bažas, 2018. gada novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludināja grozījumus “Darba likumā”, kas paredzētu – gadījumos, kad nozares ģenerālvienošanās paredz minimālo algu, kas ir būtiski lielāka par valstī noteikto, uzņēmēji par virsstundu darbu varēs maksāt mazāk.