Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir apkopojusi uzņēmēju viedokļus par sadarbību ar publiskās pārvaldes institūcijām un aptaujas rezultāti liecina, ka vislabāk novērtēta ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), bet sliktākais vērtējums piešķirts būvvaldēm. Valsts iestādes tika vērtētas trīs kategorijās: saziņa un sadarbība kopumā, birokrātiskais slogs, kā arī sadarbības ātrums, operativitāte.

LTRK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2025. gada aprīļa – maija uzņēmēju aptaujā uzņēmumu vadītājiem tika lūgts norādīt, ar kurām no valsts iestādēm un institūcijām viņu uzņēmums ir saskāries pēdējo 2 gadu laikā un, kā viņi šo sadarbību novērtē tādās kategorijās, kā saziņa un sadarbība kopumā, birokrātiskais slogs un sadarbības ātrums, operativitāte. Aptaujas rezultātā noskaidrots, ka salīdzinoši visbiežāk uzņēmumi sadarbojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru un CSDD, savukārt visretāk – ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK). No anketā minētajām valsts iestādēm un institūcijām pārliecinoši labāko vērtējumu visās kategorijās saņēma CSDD. Labi novērtētas ir arī Zemesgrāmatas, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā arī Lauku atbalsta dienests (LAD). Sliktākos vērtējumus saņēmušas būvvaldes, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Aplūkojot aptaujas rezultātus pa kategorijām, par saziņu un sadarbību labāk novērtētās ir CSDD, VUGD un PVD, bet sliktāko vērtējumu saņēmušas PTAC, CFLA un būvvaldes. Attiecībā uz birkokrātiju, vismazāko slogu uzņēmēji izjūt sadarbībā ar CSDD, zemesgrāmatām un Patentu valdi, bet vislielāko – CFLA, būvvaldēs un SPRK. Sadarbības operativitātē ar uzņēmējiem līderi ir CSDD, LAD un zemesgrāmatas, bet vissliktāk šajā ir kategorijā novērtētas būvvaldes, Dabas aizsardzības pārvalde un Būvniecības valsts kontroles birojs.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentē: “Birokrātiskā sloga mazināšana Latvijas iedzīvotāju straujākai labklājības palielināšanai ir kritiski svarīga un beidzot politikas veidotāji šo tēmu sākuši “šķetināt”. Aptauja var kļūt par lielisku avotu nepieciešamajiem uzlabojumiem. Noteikti organizēsim atkārtotu mērījumu, lai novērtētu, kurās institūcijās vērojama pozitīva attīstība un kurās – nē.” Aptaujā 2025. gada aprīlī – maijā piedalījās 750 aktīvo uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas.